VID metodiskais materiāls

1. Persona, kas ir iedzīvotāju ienākuma nodokļa maksātāja, saimnieciskās darbības ieņēmumus un ar to gūšanu saistītos izdevumus reģistrē (ieraksta) grāmatvedības reģistrā “Iedzīvotāju ienākuma nodokļa maksātāja saimnieciskās darbības ieņēmumu un izdevumu uzskaites žurnāls” (turpmāk – žurnāls).

2. Žurnāla paraugs ir noteikts Ministru kabineta 2007.gada 20.marta noteikumu Nr.188 “Kārtība, kādā individuālie komersanti, individuālie uzņēmumi, zemnieku un zvejnieku saimniecības, citas fiziskās personas, kas veic saimniecisko darbību, kārto grāmatvedību vienkāršā ieraksta sistēmā” (turpmāk – Ministru kabineta 2007.gada 20.marta noteikumi Nr.188) 1.pielikumā.

3. Žurnālu persona var kārtot papīra reģistra veidā vai elektroniski.

4. Pirms persona sāk aizpildīt žurnālu papīra reģistra veidā, tā lapas numurē no pārskata (taksācijas) gada sākuma augošā secībā, caurauklo, pēdējā lapā norāda lapu skaitu un apliecina ar personas parakstu un zīmogu, ja tāds ir.

5. Aizpildīta žurnāla glabāšanas laiks ir 10 gadi.

6. Ja žurnālu kārto elektroniski (visbiežāk, izmantojot MS Excel datorprogrammu), nodrošina žurnāla izdruku papīra reģistra veidā pārskata (taksācijas) gada beigās vai agrāk, ja nepieciešams, un izdrukas brošē hronoloģiskā secībā.

7. Ja žurnālu kārto elektroniski, žurnāla ailes, kuras neizmanto saimniecisko darījumu reģistrēšanai, var nenorādīt. Šādu žurnālu drīkst papildināt ar jaunām ailēm, lai ierakstītu arī citu personai nepieciešamo papildu informāciju.

8. Ja persona grāmatvedības kārtošanai vienkāršā ieraksta sistēmā izmanto grāmatvedības datorprogrammu, tai ir jāatbilst Ministru kabineta noteikumos par grāmatvedības kārtošanu un organizāciju grāmatvedības datorprogrammām noteiktajām prasībām.

9. Katram pārskata (taksācijas) gadam persona iekārto jaunu žurnālu, jo ieņēmumus un izdevumus norobežo pa taksācijas gadiem.

10. Žurnālā norādītais skaidras un bezskaidras naudas un citu maksāšanas līdzekļu atlikums gada sākumā ir vienāds ar iepriekšējā pārskata (taksācijas) gada beigās žurnālā aprēķināto un norādīto atlikumu.

11. Katru mēnesi, kurā ir bijuši ieņēmumi vai izdevumi, ierakstus žurnālā sāk jaunā žurnāla lapā un mēneša beigās aprēķina skaidras un bezskaidras naudas līdzekļu atlikumu. Atlikums mēneša sākumā ir vienāds ar atlikumu iepriekšējā mēneša beigās.

12. Persona mēneša beigās katrā ieņēmumu un izdevumu ailē aprēķina un žurnālā norāda apgrozījuma summu mēnesī, kā arī apgrozījuma kopsummu, skaitot no gada sākuma.

13. Ieņēmumus un izdevumus žurnālā reģistrē, pamatojoties uz attaisnojuma dokumentiem. Summu, kas saņemtas kredītiestāžu (banku) kontos vai no tiem izsniegtas, reģistrēšanai žurnālā persona drīkst izmantot kontu izrakstus, ja nav cita attaisnojuma dokumenta.

14. Žurnālā reģistrē arī kases operācijas, nekārtojot atsevišķu kases grāmatu.

15. Persona žurnālu var izmantot arī kases ieņēmumu un izdevumu orderu reģistrācijai.

16. Ieņēmumus persona uzskaita tad, kad tie ir saņemti, bet izdevumus – tad, kad tie ir izdarīti. Ierakstus žurnālā izdara hronoloģiskā secībā.

17. Visus saimnieciskos darījumus žurnālā norāda euro un centos.

18. Persona ieņēmumus un izdevumus ārvalsts valūtā žurnālā norāda, pārrēķinātus euro un centos saskaņā ar grāmatvedībā izmantojamo ārvalsts valūtas kursu, kas ir spēkā šo ieņēmumu gūšanas vai izdevumu izdarīšanas dienas sākumā.

19. Ja personai kasē vai kredītiestādes kontā pārskata (taksācijas) gada beigās ir nauda ārvalsts valūtā, to pārrēķina uz euro un centiem saskaņā ar grāmatvedībā izmantojamo ārvalsts valūtas kursu, kas ir spēkā pārskata (taksācijas) gada pēdējās dienas beigās (ārvalsts valūtas kursu ieraksta žurnālā), vai, ja nepieciešams, pārrēķinu var veikt arī mēneša beigās saskaņā ar grāmatvedībā izmantojamo ārvalsts valūtas kursu, kas ir spēkā attiecīgā mēneša pēdējās dienas beigās (ārvalsts valūtas kursu ieraksta žurnālā). Ja pēc ārvalsts valūtas atlikumu pārrēķināšanas iegūst novērtējuma palielinājumu euro, to žurnālā ieraksta ieņēmumos 13.ailē “Ieņēmumi no lauksaimnieciskās ražošanas” vai 14.ailē “Ieņēmumi no citiem saimnieciskās darbības veidiem”. Ja iegūst novērtējuma samazinājumu euro, to žurnālā ieraksta izdevumos 19.ailē “Izdevumi, kas saistīti ar lauksaimniecisko ražošanu” vai 20.ailē “Izdevumi, kas saistīti ar citiem saimnieciskās darbības veidiem”.

20. Persona saimnieciskajā darbībā gūtos ieņēmumus un izdarītos izdevumus gan skaidrā, gan bezskaidrā naudā, kā arī skaidras naudas atlikumus kasē un bezskaidras naudas atlikumus kredītiestāžu (banku) kontos nošķir no personiskajiem līdzekļiem.

21. Žurnālā norāda visas kredītiestādes kontā saņemtās un no tā izsniegtās naudas summas, ja persona kredītiestādes kontu izmanto gan norēķiniem saimniecisko darījumu nodrošināšanai, gan ārpus saimnieciskās darbības izdarītiem norēķiniem.

22. Naudas summas, kas gūtas ārpus saimnieciskās darbības un izlietotas personiskajām vajadzībām, ja tās ir nošķirtas no saimnieciskajā darbībā gūtajām un izlietotajām naudas summām, žurnālā nenorāda.

23. Ārpus saimnieciskās darbības gūtos ieņēmumus un izdarītos izdevumus žurnālā norāda tikai tad, ja persona tos iegulda saimnieciskās darbības vajadzībām (turpmāk – personiskie ieguldījumi) vai izlieto personiskajām vajadzībām (turpmāk – personiskajam patēriņam izņemtie līdzekļi).

24. Ja persona bezskaidrā naudā saņemtos ieņēmumus un izdarītos izdevumus nav reģistrējusi žurnālā pirms kredītiestādes konta izraksta saņemšanas, bezskaidrā naudā saņemtos ieņēmumus un izdarītos izdevumus žurnālā ieraksta pēc kredītiestādes konta izraksta saņemšanas, ievērojot prasības par darījumu reģistrēšanu grāmatvedības reģistros.

25. Persona, kas nenodarbojas ar lauksaimniecisko ražošanu (arī iekšējo ūdeņu zivsaimniecību un lauku tūrismu), žurnāla attiecīgās ailes, kas paredzētas ieņēmumiem vai izdevumiem, kuri saistīti ar lauksaimniecisko ražošanu (arī iekšējo ūdeņu zivsaimniecības un lauku tūrisma), var izmantot, lai nodalītu dažādu citu saimnieciskās darbības veidu ieņēmumus un izdevumus.

1.2. Iedzīvotāju ienākuma nodokļa maksātāja saimnieciskās darbības ieņēmumu un izdevumu uzskaites žurnāla ailēs norādāmā informācija

26. 1.ailē “Ieraksta kārtas numurs” kārtas numurus norāda hronoloģiskā (augošā) secībā no gada sākuma.

27. 2.ailē “Ieraksta datums” norāda žurnālā izdarītā ieraksta datumu, kas var arī nesakrist ar attaisnojuma dokumentā norādīto saimnieciskā darījuma veikšanas datumu.

Piemēram, ja zemnieku saimniecības īpašnieks Igaunijā no 20.maija līdz 23.maijam apmeklē semināru, kas saistīts ar viņa saimniecisko darbību, izmaksas, kas saistītas ar šī semināra apmeklējumu, pamatojoties uz iesniegtajiem attaisnojuma dokumentiem, žurnālā reģistrē tikai pēc atgriešanās no semināra, tas ir, 24.maijā.

28. 3.ailē “Dokumenta nosaukums, numurs un datums” norāda tā attaisnojuma dokumenta nosaukumu, numuru un datumu, uz kura pamata izdara ierakstu žurnālā. Tā kā persona žurnālā drīkst izdarīt ierakstus, pamatojoties arī uz darījuma partnera izsniegtu kases čeku, kvīti, biļeti, kases ieņēmumu vai izdevumu ordera kopiju, norakstu, kvīti vai citu ārēju attaisnojuma dokumentu, šajā ailē norāda konkrētā ārējā attaisnojuma dokumenta rekvizītus vai iekšējā attaisnojuma dokumenta rekvizītus, ja uz tā pamata izdara ierakstu.

29. 4.ailē “Dokumenta autors, darījuma partneris (fiziskās personas vārds, uzvārds vai juridiskās personas nosaukums)” norāda attaisnojuma dokumenta autora (sagatavotāja) vārdu, uzvārdu (fiziskajām personām) vai nosaukumu (juridiskajām personām), ja attaisnojuma dokumentu sagatavojusi cita persona.

Ja dokumenta (piemēram, kases ieņēmumu vai izdevumu ordera) sagatavotājs ir pati persona, šajā ailē norāda darījuma partnera vai (ja nav darījuma partnera) pašas personas vārdu, uzvārdu (fiziskajām personām) vai nosaukumu (juridiskajām personām).

30. 5.ailē “Saimnieciskā darījuma apraksts” norāda īsu saimnieciskā darījuma aprakstu, kas norādīts attaisnojuma dokumentā.

Piemēram, ja persona savas saimnieciskās darbības nodrošināšanai ir iegādājusies materiālus un kases aparāta čekā ir norādīts, ka ir pirkta krāsa, līme un laka, šajā ailē saimnieciskā darījuma apraksts varētu būt “Iegādāti materiāli”.

31. 6.ailē “Analītiskās uzskaites reģistra Nr. vai nosaukums” norāda analītiskā reģistra numuru vai nosaukumu, kurā arī ir iereģistrēts konkrētais saimnieciskais darījums un ierakstīts attiecīgais attaisnojuma dokuments.

Piemēram, ja persona ir iegādājusies preces, kas paredzētas pārdošanai, šajā ailē norāda krājumu uzskaites reģistra numuru, kur ir reģistrēta konkrētā prece, vai, ja no darījuma partnera ir saņemta tikai daļēja samaksa par saimniecisko darījumu, šajā ailē norāda debitoru parādu uzskaites reģistra numuru, kur ir reģistrēts konkrētais debitors.

Šo aili neaizpilda, ja žurnālā reģistrēto darījumu nereģistrē analītiskajos uzskaites reģistros.

Piemēram, persona saņem subsīdiju kā valsts atbalstu lauksaimniecībai, bet pirms tās saņemšanas subsīdiju summa nav reģistrēta debitoru parādu uzskaites reģistrā, jo nebija zināms, cik lielu summu valsts piešķirs subsīdiju veidā no tās, kuru persona pieprasīja. Šajā gadījumā šo aili neaizpilda.

32. 7.ailē “Kase, euro, saņemts” norāda skaidras naudas ieņēmumus kasē, tie var būt, piemēram, skaidrā naudā saņemtie saimnieciskās darbības ieņēmumi, privātie naudas ieguldījumi, saņemtie kredīti, kā arī no kredītiestāžu kontiem izņemtie naudas līdzekļi, kas tiks izmantoti, lai veiktu skaidras naudas darījumus saimnieciskās darbības nodrošināšanai.

Šīs ailes atlikums nedrīkst būt ar mīnuszīmi – tātad izsniegtās skaidrās naudas daudzums nedrīkst pārsniegt saņemto skaidrās naudas daudzumu.

1.piemērs

Ja persona no sava kredītiestādes konta izņem 400 EUR, lai tos turpmāk izmantotu saimnieciskajā darbībā, veicot norēķinus skaidrā naudā, to žurnālā norāda šādi:

5	7	8	9	10
No kredītiestādes konta izņemta skaidra nauda				400
Kasē iemaksāta skaidra nauda	400

Minēto summu nenorāda žurnāla 11.–24.ailē.

33. 8.ailē “Kase, euro, izsniegts” norāda skaidras naudas izdevumus kasē, tie var būt, piemēram, ar saimniecisko darbību saistītie izdevumi, kas veikti skaidrā naudā, personiskajām vajadzībām izņemtā skaidrā nauda, atmaksātie kredīti, kā arī kredītiestāžu kontos iemaksātā skaidrā nauda.

2.piemērs

Ja persona no kases izņem 3000 EUR, lai tos turpmāk izmantotu saimnieciskajā darbībā, veicot norēķinus bezskaidrā naudā, tādējādi tos iemaksājot kredītiestādes kontā, kuru nodokļa maksātājs izmanto saimniecisko darījumu veikšanai, šo summu žurnālā norāda šādi:

5	7	8	9	10
No kases izņemta skaidra nauda		3000
Kredītiestādes kontā iemaksāta skaidra nauda			3000

Minēto summu nenorāda žurnāla 11.–24.ailē.

34. 9.ailē “Kredītiestāžu konti, euro, saņemts” norāda darījuma partneru un pašas personas kredītiestāžu kontos ieskaitītās vai skaidrā naudā iemaksātās naudas summas. Žurnālā kredītiestāžu kontos norādītās naudas summas un naudas atlikumi ir vienādi ar summām, kas norādītas kredītiestāžu sagatavotajos konta izrakstos.

Šajā ailē norāda arī kredītiestādes ieskaitītos procentu maksājumus personas kontā.

35. 10.ailē “Kredītiestāžu konti, euro, izsniegts” norāda darījuma partneriem no kredītiestāžu kontiem pārskaitīto vai pašas personas skaidrā naudā izņemto naudu, kā arī kredītiestāžu atskaitīto samaksu par sniegtajiem pakalpojumiem. Arī šīs summas un atlikumi žurnālā ir vienādi ar kredītiestāžu kontu izrakstos norādītajām summām un atlikumiem.

Tā kā kredītiestādes konta izrakstu uzskata par attaisnojuma dokumentu, ja persona konta izrakstus no kredītiestādes saņem elektroniskā veidā, tie ir elektroniski parakstīti, savstarpēji vienojoties par elektroniskā paraksta atzīšanu. Ja konta izraksts ir izsniegts papīra dokumenta veidā, to paraksta saskaņā ar kredītiestādes noteikto parakstīšanas kārtību.

Ja ir konta izraksts, kas izdrukāts no internetbankas, to apliecina kredītiestādē saskaņā ar kredītiestādes noteikto tā apliecināšanas kārtību.

36. 11.ailē “Citi maksāšanas līdzekļi, euro, saņemts” norāda ieņēmumus, kas iegūti nevis naudā, bet citās lietās vai pakalpojumu veidā, piemēram, maiņas un ieskaita darījumus, kā arī mantiskos dāvinājumus u.c. Ja persona ar darījuma partneri vienojas, ka samaksa par veikto saimniecisko darījumu tiks veikta, izmantojot citu maksāšanas veidu, nevis naudu, šajā ailē norāda attiecīgā maksāšanas veida vērtību naudas izteiksmē.

3.piemērs

Ja persona dāvanas veidā no fiziskas personas saņem datoru (pamatlīdzekli), kuru turpmāk izmantos saimnieciskajā darbībā, un dāvinājuma līgumā norādītā datora vērtība ir 300 EUR, šo summu žurnālā norāda šādi:

5	11	12	17	18
Saņemta dāvana – dators	300		300	300

37. 12.ailē “Citi maksāšanas līdzekļi, euro izsniegts” norāda izdevumus, kas izdarīti nevis naudā, bet citās lietās vai pakalpojumu veidā. Citi maksāšanas veidi var būt, piemēram, maiņas, ieskaita darījumi, mantiskie dāvinājumi u.c.

Arī šajā ailē maksāšanas veida vērtību norāda naudas izteiksmē.

38. 13.ailē “Ieņēmumi no lauksaimnieciskās ražošanas” norāda ieņēmumus no lauksaimnieciskās (augkopības, lopkopības, iekšējo ūdeņu zivsaimniecības un dārzkopības) ražošanas, iekšējo ūdeņu zivsaimniecības un lauku tūrisma, kā arī saņemto pievienotās vērtības nodokļa (turpmāk – PVN) kompensāciju.

Ieņēmumos no lauksaimnieciskās ražošanas nenorāda summas, kas saņemtas kā valsts atbalsts lauksaimniecībai vai Eiropas Savienības atbalsts lauksaimniecībai un lauku attīstībai (turpmāk – Eiropas Savienības atbalsts).

Persona, kas gūst ieņēmumus gan no lauksaimnieciskās ražošanas, gan no iekšējo ūdeņu zivsaimniecības vai lauku tūrisma, šo aili var sadalīt sīkāk, lai nodalītu attiecīgos ieņēmumus.

4.piemērs

Ja persona (nodokļa maksātājs, kurš nav reģistrēts Valsts ieņēmumu dienesta PVN maksātāju reģistrā (turpmāk – nereģistrēts nodokļa maksātājs)) saņem samaksu par sniegtajiem lauku tūrisma pakalpojumiem 100 EUR, kas ieskaitīta kredītiestādes kontā, šo summu žurnālā norāda šādi:

5	9	10	13	18
Ieskaitītā samaksa par pakalpojumu	100		100	100

Persona, kas nenodarbojas ar lauksaimniecisko ražošanu (arī lauku tūrismu), šo aili var izmantot, lai nodalītu citu (dažādu) saimnieciskās darbības veidu ieņēmumus.

39. 14.ailē “Ieņēmumi no citiem saimnieciskās darbības veidiem” norāda ieņēmumus no citiem saimnieciskās darbības veidiem, kas nav saistīti ar lauksaimnieciskās produkcijas ražošanu un iekšējo ūdeņu zivsaimniecību un lauku tūrismu. Ja persona nodarbojas, piemēram, ar kokmateriālu pārdošanu, kosmetologa pakalpojumu sniegšanu, konditorejas izstrādājumu ražošanu u.c., ieņēmumus no saimnieciskās darbības norāda šajā ailē.

5.piemērs

Ja persona (nodokļa maksātājs, kurš reģistrēts Valsts ieņēmumu dienesta PVN maksātāju reģistrā (turpmāk – reģistrēts nodokļa maksātājs)) sniedz kosmetologa pakalpojumus un no klienta saņem samaksu skaidrā naudā 30,25 EUR, t.sk. PVN 5,25 EUR, žurnālā šo summu norāda šādi:

5	7	8	14	17	18
Saņemta samaksa par sniegto pakalpojumu	30,25		25,00	5,25	30,25

6.piemērs

Persona sniedz friziera pakalpojumus un taksācijas gada beigās saņem no kredītiestādes ienākumus no procentiem par noguldīto depozītu 80 EUR (kredītiestāde ieturējusi iedzīvotāju ienākuma nodokli), žurnālā šo summu norāda šādi:

5	9	17	18
Saņemta summa no procentiem par noguldīto depozītu	80	80	80

7.piemērs

Persona, kas nodarbojas ar lauksaimniecības produkcijas ražošanu, saņem apdrošināšanas atlīdzību par traktoru 300 EUR, žurnālā šo summu norāda šādi:

5	9	14	18
Saņemta apdrošināšanas atlīdzība	300	300	300

40. 15.ailē “Subsīdijas” norāda summas, kas saņemtas kā valsts atbalsts lauksaimniecībai vai Eiropas Savienības atbalsts.

8.piemērs

Persona, kas nodarbojas ar lauksaimniecības produkcijas ražošanu, piedalās Eiropas Savienības atbalsta pasākumā “Atbalsts jaunajiem lauksaimniekiem” un saņem Eiropas Savienības atbalsta summu 3000 EUR, kura atbilstoši atbalsta nosacījumiem piešķirta, lai kompensētu traktora iegādes izdevumus.

Brīdī, kad saņem Eiropas Savienības atbalsta pasākuma “Atbalsts jaunajiem lauksaimniekiem” summu 3000 EUR, žurnālā šo summu norāda šādi:

5	9	15	18
Saņemta valsts un Eiropas Savienības atbalsta summa	3000	3000	3000

9.piemērs

Saimnieciskās darbības veicējs iegādājas tehniku par 40 000 EUR un pēc iegādes saņem Eiropas Savienības atbalsta summu 20 000 EUR, tas ir, 50 % no tehnikas iegādes vērtības.

Tā kā saimnieciskās darbības veicēja tehnikas iegādes vērtība ir
40 000 EUR, savukārt Eiropas Savienības atbalsta summa ir 20 000 EUR, tehniku atzīst par pamatlīdzekli 40 000 EUR vērtībā, pamatlīdzekļa nolietojums par 2014.gadu ir 16 000 EUR (nolietojums gadā 40 % (20 % x 2)), kuru pieskaita izdevumiem, kas saistīti ar lauksaimniecisko ražošanu. Savukārt 8000 EUR, kas ir 50 % no nolietojuma summas (Eiropas Savienības atbalsta summai procentuāli no aprēķinātā nolietojuma), pieskaita ieņēmumiem no lauksaimnieciskās ražošanas.

Žurnālā norādāmās summas persona taksācijas gada beigās precizē, izmantojot šī metodiskā materiāla 8.3.nodaļas tabulu “Izdevumu precizēšana”.

10.piemērs

Saimnieciskās darbības veicējs projekta ietvaros 201X.gada oktobrī iegādājas tehniku par 40 000 EUR un 201Y.gada februārī saņem Eiropas Savienības atbalstu 20 000 EUR apmērā, tas ir, 50 % no tehnikas iegādes vērtības.

Saimnieciskās darbības veicēja tehnikas iegādes vērtība ir 40 000 EUR, tehniku 201X.gadā atzīst par pamatlīdzekli 40 000 EUR vērtībā, un pamatlīdzekļa nolietojums par 201X.gadu ir 16 000 EUR. Savukārt, tā kā Eiropas Savienības atbalsta summu 20 000 EUR saņem 201Y.gadā, pamatlīdzekļa nolietojums par 201Y.gadu ir 9600 EUR (nolietojums gadā 40 % (20 % x 2)) no 24 000 EUR (40 000 EUR – 16 000 EUR), kuru pieskaita izdevumiem, kas saistīti ar lauksaimniecisko ražošanu. Savukārt 4800 EUR, kas ir 50 % no nolietojuma summas (Eiropas Savienības atbalsta summai procentuāli no aprēķinātā nolietojuma) pieskaita ieņēmumiem no lauksaimnieciskās ražošanas.

Persona žurnālā norādāmās summas precizē taksācijas gada beigās, izmantojot šī metodiskā materiāla 8.3.nodaļas tabulu “Izdevumu precizēšana”.

41. 16.ailē “Neapliekamie ienākumi” norāda ar iedzīvotāju ienākuma nodokli neapliekamos ienākumus (palīdzību stihiskas nelaimes gadījumā vai citā ārkārtējā gadījumā, ja tā sniegta uz valsts vai pašvaldību pārvaldes institūciju lēmuma pamata u.c.).

Piemēram, ja persona no pašvaldības saņem kompensāciju par plūdu nodarīto postījumu dēļ bojā gājušiem sējumiem, saņemto kompensācijas summu norāda šajā ailē.

42. 17.ailē “Ieņēmumi, kas nav attiecināmi uz ienākuma nodokļa aprēķināšanu” norāda saņemtos aizņēmumus, atdotos aizdevumus, aprēķinātās un no valsts budžeta atmaksātās PVN summas (tikai reģistrētiem nodokļa maksātājiem), personiskos ieguldījumus u.c.

11.piemērs

Persona savas saimnieciskās darbības nodrošināšanai iegulda savus personiskos naudas līdzekļus un skaidrā naudā kasē iemaksā 300 EUR, šo summu žurnālā norāda šādi:

5	7	8	17	18
Personiskie naudas ieguldījumi	300		300	300

43. 18.ailē “Ieņēmumi, euro, kopā (13.–17.aile)” norāda ieņēmumu kopsummu, saskaitot žurnāla 13., 14., 15., 16. un 17.aili.

12.piemērs

Persona (reģistrēts nodokļa maksātājs) saņem samaksu par realizētajām precēm 24,20 EUR, saimniecisko darījumu un darījuma kopsummu žurnālā norāda šādi:

5	7	8	14	17	18
Saņemta samaksa par realizētajām precēm	24,20		20,00	4,20	24,20

44. 19.ailē “Izdevumi, kas saistīti ar lauksaimniecisko ražošanu” norāda izdevumus, kas saistīti ar lauksaimnieciskās (augkopības, lopkopības, iekšējo ūdeņu zivsaimniecības un dārzkopības) produkcijas ražošanu un iekšējo ūdeņu zivsaimniecību un lauku tūrismu, arī izdevumus, kas attiecīgajā laika periodā radušies kaļķošanas, ganību ierīkošanas, akmeņu novākšanas, saimniecības teritorijas labiekārtošanas dēļ.

Šajā ailē norāda arī izdevumus, kas ietekmē lauksaimniecisko ražošanu (arī iekšējo ūdeņu zivsaimniecību un lauku tūrismu) vairākus gadus, piemēram, samaksāto nomas maksu par vairākiem gadiem.

Šajā ailē norāda arī valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas, ko persona maksājusi par sevi kā par pašnodarbinātu personu, ja tā nodarbojas tikai ar lauksaimniecisko ražošanu (arī iekšējo ūdeņu zivsaimniecību un lauku tūrismu).

13.piemērs

Ja persona (nereģistrēts nodokļa maksātājs) skaidrā naudā samaksā par akmeņu novākšanu 100 EUR, šo summu žurnālā norāda šādi:

5	7	8	19	24
Samaksa par akmeņu novākšanu		100	100	100

Persona, kas nenodarbojas ar lauksaimniecisko ražošanu (arī lauku tūrismu), šo aili var izmantot, lai nodalītu citu (dažādu) saimnieciskās darbības veidu izdevumus.

14.piemērs

Zemnieku saimniecība 2014.gada 15.maijā iegādājas aitu ganāmpulku par 1500 EUR, samaksājot bezskaidrā naudā, šo summu žurnālā norāda šādi:

5	7	10	19	24
Samaksa par aitu ganāmpulku		1500	1500	1500

Persona žurnālā norādāmās summas precizē taksācijas gada beigās, izmantojot šī metodiskā materiāla 8.3.nodaļas tabulu “Izdevumu precizēšana”.

45. 20.ailē “Izdevumi, kas saistīti ar citiem saimnieciskās darbības veidiem” norāda izdevumus, kas saistīti ar citiem saimnieciskās darbības veidiem, valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas, ko persona maksājusi par sevi kā par pašnodarbinātu personu, ja tā nenodarbojas ar lauksaimniecisko ražošanu (arī iekšējo ūdeņu zivsaimniecību un lauku tūrismu).

Šajā ailē norāda arī atsavināto pamatlīdzekļu (ja to atsavināšanas vērtība norādīta ieņēmumos) atlikušo vērtību.

15.piemērs

Ja personas (reģistrēta nodokļa maksātāja) saimnieciskās darbības veids ir transporta pakalpojumu sniegšana un tiek iepirktas rezerves daļas par 121 EUR, t.sk. PVN 21 EUR, samaksu veicot skaidrā naudā, žurnālā šīs summas norāda šādi:

5	7	8	20	23	24
Iepirktas rezerves daļas		121	100	21	121

16.piemērs

Persona, kas nodarbojas ar saimniecisko darbību, no valūtas konta (USD) pārskaita uz kontu (EUR) 400 USD. Pēc konta izraksta no valūtas konta (USD) pārskaitīti 400 USD un, pārrēķinot šo summu euro saskaņā ar grāmatvedībā izmantojamo ārvalsts valūtas kursu, kas ir spēkā darījuma dienas sākumā, iegūst 543,60 EUR. Tā kā kontā (EUR) saņemti 541,22 EUR, jo konkrētās kredītiestādes valūtas kurss atšķiras no Latvijas Bankas noteiktā valūtas kursa, žurnālā valūtas kursa svārstības norāda šādi:

5	10	20	24
Valūtas kursa svārstības	2,38	2,38	2,38

46. 21.ailē “Proporcionāli sadalāmie izdevumi” norāda tos izdevumus, kas sadalāmi starp lauksaimniecisko ražošanu (arī iekšējo ūdeņu zivsaimniecību un lauku tūrismu) un citiem saimnieciskās darbības veidiem, piemērojot proporciju. Tie var būt kredītiestādes pakalpojumi, sakaru izdevumi u.c.

Persona ailē uzkrāto izdevumu summu gada beigās sadala starp lauksaimnieciskās ražošanas (arī iekšējo ūdeņu zivsaimniecību un lauku tūrismu) un citiem saimnieciskās darbības izdevumiem proporcionāli attiecīgajiem ieņēmumiem.

Piemēram, ja persona nodarbojas ar lauksaimniecisko ražošanu un transporta pakalpojumu sniegšanu, par tālruņa sarunām veikto samaksu, kuru nevar nodalīt tieši uz izmaksām, kas saistītas ar lauksaimniecisko ražošanu (arī iekšējo ūdeņu zivsaimniecību un lauku tūrismu), un atsevišķi uz izmaksām, kas saistītas ar transporta pakalpojumu sniegšanu, norāda šajā ailē.

Šajā ailē var norādīt arī citus izdevumus, kurus persona proporcionāli attiecina uz saimnieciskās darbības izdevumiem.

Piemēram, ja persona izmanto saimnieciskajai darbībai nodalītu telpu no mājas, kurā dzīvo, – šajā ailē norāda maksājumus par apkuri, apgaismojumu, īpašuma apdrošināšanas maksājumus u.c.

47. 22.ailē “Ar saimniecisko darbību nesaistītās izmaksas” norāda visus tos izdevumus, kas nav tieši saistīti ar personas saimniecisko darbību, piemēram, personiskajam patēriņam izņemtos līdzekļus, ziedojumus un dāvinājumus citām personām, galvojuma summas, kuras persona kā galvinieks izmaksājis saskaņā ar galvojuma līgumu, u.c.

17.piemērs

Ja persona no kredītiestādes konta pārskaitījusi dāvinājuma summu 300 EUR, žurnālā to norāda šādi:

5	9	10	22	24
Dāvinājums		300	300	300

48. 23.ailē “Izdevumi, kas nav attiecināmi uz ienākuma nodokļa aprēķināšanu” norāda izdevumus, kas saistīti ar saimnieciskajā darbībā izmantoto nemateriālo ieguldījumu un pamatlīdzekļu iegādi (izdevumus, kurus ietver pirkta pamatlīdzekļa vai nemateriālā ieguldījuma sākotnējā vērtībā) un saimnieciskajā darbībā izmantoto pamatlīdzekļu izveidošanu (izdevumus, kurus ietver personas pašas izveidota pamatlīdzekļa sākotnējā vērtībā), avansa maksājumus, kas neattiecas uz pārskata (taksācijas) gada ieņēmumiem, izsniegto aizdevumu summas, atdotās aizņēmumu summas, samaksātās soda un kavējumu naudas, par saimniecisko darbību samaksāto iedzīvotāju ienākuma nodokli un tā avansu un citus izdevumus, kas nav attiecināmi uz iedzīvotāju ienākuma nodokļa aprēķināšanu.

Ja persona ir reģistrēta nodokļa maksātāja, šajā ailē norāda priekšnodokļa summas un valsts budžetā samaksātās PVN summas.

18.piemērs

Ja persona iegādājas traktoru (pamatlīdzekli), par to samaksājot 3000 EUR no kredītiestādes konta, šo summu nedrīkst žurnālā norādīt kādā no citām izdevumu ailēm, bet to norāda žurnālā šādi:

5	9	10	23	24
Iegādāts pamatlīdzeklis		3000	3000	3000

49. 24.ailē “Izdevumi, euro, kopā (19.–23.aile)” norāda izdevumu kopsummu, saskaitot žurnāla 19., 20., 21., 22. un 23.aili.

50. Katrā žurnāla lapā summa, kas iegūta, saskaitot visas žurnāla 13., 14., 15., 16. un 17.ailē norādītās summas, ir vienāda ar žurnāla 18.ailē norādīto ieņēmumu kopsummu, un summa, kas iegūta, saskaitot visas žurnāla 19., 20., 21., 22. un 23.ailē norādītās summas, ir vienāda ar žurnāla 24.ailē norādīto izdevumu kopsummu.

2. Pamatlīdzekļu un nemateriālo ieguldījumu uzskaite un nolietojuma aprēķināšana

51. Pamatlīdzekļi ir līdzekļi materiālā formā, kuri paredzēti izmantošanai produkcijas ražošanā, pakalpojumu sniegšanā, iznomāšanā un kuru derīgās lietošanas laiks ir ilgāks par gadu un sākotnējā vērtība lielāka par 430 EUR, un kuri nav paredzēti pārdošanai. Pamatlīdzekļi ir nekustamas vai kustamas mantas vienības.

Piemēram, iekārta vai tās aprīkojums, tehnika, mašīna vai inventārs, transportlīdzeklis, zemesgabals, ēka, būve, ilggadīgie stādījumi u.c.

52. Nemateriālie ieguldījumi ir par samaksu iegādātas vērtības, kurām nav materiālas formas un kuru derīgās lietošanas laiks ir ilgāks par gadu.

Piemēram, zemes un citu dabas resursu lietošanas tiesības, datorprogrammu licences, preču zīmes u. tml.

2.1. Pamatlīdzekļu un nemateriālo ieguldījumu uzskaite

53. Pamatlīdzekļu un nemateriālo ieguldījumu iegādes un izveidošanas izdevumus, kā arī kapitālā remonta izmaksas reģistrē žurnāla 23.ailē “Izdevumi, kas nav attiecināmi uz ienākuma nodokļa aprēķināšanu”, jo minētos izdevumus attiecina uz saimnieciskās darbības izdevumiem, aprēķinot attiecīgo objektu nolietojumu.

54. Žurnāla 23.ailē “Izdevumi, kas nav attiecināmi uz ienākuma nodokļa aprēķināšanu” norāda arī izdevumus, kas saistīti ar saimnieciskajā darbībā izmantoto nemateriālo ieguldījumu un pamatlīdzekļu iegādi (izdevumus, kurus ietver pirkta pamatlīdzekļa vai nemateriālā ieguldījuma sākotnējā vērtībā), un izdevumus, kas saistīti ar saimnieciskajā darbībā izmantoto pamatlīdzekļu izveidošanu (izdevumus, kurus ietver personas pašas izveidota pamatlīdzekļa sākotnējā vērtībā).

19.piemērs

Saimnieciskās darbības veicējs par 500 EUR iegādājas datoru, kas nepieciešams saimnieciskās darbības veikšanai. Šo datoru atzīst par pamatlīdzekli 500 EUR vērtībā. Iegādāto pamatlīdzekli saimnieciskās darbības žurnālā reģistrē šādi:

1	2	3	5	6	10	23	24
2.	10.03.2014.	10.03.2014. MU Nr.58	Pārskaitīts par iegādāto datoru	1	500	500	500

20.piemērs

Persona, kas nodarbojas ar saimniecisko darbību, iegādājas datorprogrammas licenci, samaksājot 1000 EUR no kredītiestādes konta. Licence ir izsniegta uz pieciem gadiem. Tātad šo licenci atzīst par nemateriālo ieguldījumu 1000 EUR vērtībā un žurnālā norāda šādi:

1	2	3	5	6	10	23	24
5.	18.03.2014.	18.03.2014. MU Nr.102	Pārskaitīts par iegādāto licenci	2	1000	1000	1000

55. Zemesgabalus un ēkas uzskaita atsevišķi pat tad, ja tie iegādāti kopā.

21.piemērs

Zemnieku saimniecība 2014.gada 12.aprīlī iegādājas zemes gabalu un ēku uz tās, attaisnojuma dokumentā pārdevējs ir norādījis kopējo darījuma vērtību 50 000 EUR, atsevišķi nenorādot zemes un ēkas vērtību.

Žurnālā šo darījumu reģistrē šādi:

1	2	3	5	6	10	23	24
5.	12.04.2014.	12.04.2014. MU Nr.102	Pārskaitīts par iegādāto zemes gabalu un ēku	2	50 000	50 000	50 000

Lai zemes gabalu un ēku varētu atsevišķi uzskaitīt, zemnieku saimniecība izmanto profesionāla kvalificēta vērtētāja pakalpojumus, saņemot atsevišķu novērtējumu zemes gabalam un ēkai. Pamatojoties uz šo vērtējumu, zemes gabala vērtību un ēkas vērtību uzskaita atsevišķi.

56. Zemei nolietojumu neaprēķina, tādēļ izdevumus zemes iegādei izmaksās iekļauj tad, kad zemi atsavina, piemēram, pārdod vai dāvina. Savukārt ar zemes iegādi saistītos papildu izdevumus, ja zemi izmanto saimnieciskajā darbībā, iekļauj saimnieciskās darbības izmaksās.

57. Persona saimnieciskajā darbībā izmantojamo pamatlīdzekļu un nemateriālo ieguldījumu uzskaiti un to nolietojuma aprēķināšanu veic, aizpildot nolietojuma aprēķina veidlapas.

58. Katram pamatlīdzeklim, kā arī nemateriālajam ieguldījumam iekārto savu nolietojuma aprēķina veidlapu.

59. Saimnieciskā darbībā izmantojamo pamatlīdzekļu analītiskajai uzskaitei un nolietojuma aprēķināšanai izmanto Ministru kabineta 2006.gada 4.jūlija noteikumu Nr.556 “Likuma “Par uzņēmumu ienākuma nodokli” normu piemērošanas noteikumi” 9.pielikumā noteikto veidlapu.

60. Ja saimnieciskajā darbībā izmanto jaunu ražošanas tehnoloģisko iekārtu, kas iegādāta, sākot ar 2006.gada 1.janvāri, izmanto Ministru kabineta 2006.gada 4.jūlija noteikumu Nr.556 “Likuma “Par uzņēmumu ienākuma nodokli” normu piemērošanas noteikumi” 10.pielikumā noteikto veidlapu.

61. Ja persona ir reģistrēta un darbojas kādā no īpaši atbalstāmajām teritorijām, saimnieciskajā darbībā izmantojamo pamatlīdzekļu uzskaitei izmanto Ministru kabineta 2006.gada 4.jūlija noteikumu Nr.556 “Likuma “Par uzņēmumu ienākuma nodokli” normu piemērošanas noteikumi” 12.pielikumā noteikto veidlapu.

62. Saimnieciskajā darbībā izmantojamo nemateriālo ieguldījumu uzskaitei un nolietojuma aprēķināšanai izmanto Ministru kabineta 2006.gada 4.jūlija noteikumu Nr.556 “Likuma “Par uzņēmumu ienākuma nodokli” normu piemērošanas noteikumi” 14.pielikumā noteikto veidlapu.

63. Ja saimnieciskajā darbībā izmanto vieglo automobili, kas iegādāts pēc 2007.gada 12.jūnija, izmanto Ministru kabineta 2006.gada 4.jūlija noteikumu Nr.556 “Likuma “Par uzņēmumu ienākuma nodokli” normu piemērošanas noteikumi” 9.pielikumā noteikto veidlapu.

2.2. Pamatlīdzekļu un nemateriālo ieguldījumu sākotnējā vērtība

64. Pamatlīdzekli uzskaita pamatlīdzekļa nolietojuma aprēķina veidlapā tā sākotnējā vērtībā, tas ir, iegādes izmaksās vai ražošanas pašizmaksā.

65. Pirkta pamatlīdzekļa vai nemateriālā ieguldījuma sākotnējā vērtībā ietver:

65.1. pirkšanas cenu;

65.2. citus tiešos izdevumus (piemēram, pamatlīdzekļa piegādes izdevumus līdz tā izmantošanas vietai, pamatlīdzekļa sagatavošanas izdevumus paredzētajai izmantošanai, kā arī samaksātos muitas maksājumus);

65.3. saņemto aizņēmumu procentus, kas samaksāti par periodu līdz objekta lietderīgās izmantošanas uzsākšanai.

22.piemērs

Namīpašnieks veic savā īpašumā esošās mājas apsaimniekošanu. Saskaņā ar līgumiem namīpašnieks mājā esošos dzīvokļus izīrē fiziskām personām. Mājai 2014.gada 7.aprīlī tiek iegādāts apkures katls par 900 EUR un uzstādīts par 100 EUR.

Šo apkures katlu atzīst par pamatlīdzekli un nolietojuma aprēķina veidlapā norāda 1000 EUR vērtībā.

Iegādes izmaksas saimnieciskās darbības žurnālā reģistrē šādi:

1	2	3	5	6	10	23	24
4.	07.04.2014.	07.04.2014. MU Nr.200	Pārskaitīts par iegādāto apkures katlu	3	900	900	900
6.	10.04.2014.	10.04.2014. MU Nr.215	Pārskaitīts par apkures katla uzstādīšanu	3	100	100	100

66. Reģistrēts nodokļa maksātājs pamatlīdzekļa vai nemateriālā ieguldījuma sākotnējā vērtībā neietver PVN summu, savukārt nereģistrēts nodokļa maksātājs PVN summu ieskaita pamatlīdzekļa vai nemateriālā ieguldījuma sākotnējā vērtībā.

67. Ja pamatlīdzeklis nomāts ar izpirkuma tiesībām, iegādātā pamatlīdzekļa sākotnējo vērtību veido arī izdevumi, kas saistīti ar pamatlīdzekļa iegādi, it kā pamatlīdzekļi būtu nomnieka īpašums.

68. Ja persona pati izveido pamatlīdzekli, tā sākotnējā vērtībā ietver izdevumus, kas tieši saistīti ar pamatlīdzekļa izveidošanu (izgatavošanu vai celtniecību) un sagatavošanu nodošanai ekspluatācijā. Piemēram,
materiālu izdevumus, algas un valsts sociālās apdrošināšanas obligāto
iemaksu maksājumus, pamatlīdzekļa izveidošanā izmantoto pamatlīdzekļu
nolietojumu u.c.

23.piemērs

Individuālais komersants 2014.gada 5.martā uzsāk ēkas celtniecības darbus, kura pēc tam tiks izmantota saimnieciskajā darbībā.

Ēkas celtniecība ietver šādus izdevumus:

1) materiālu izmaksas 30 000 EUR (2014.gada 7.aprīļa maksājuma uzdevums Nr.350);

2) darba algu 5000 EUR (2014.gada 7.maija maksājuma uzdevums Nr.452);

3) darba devēja valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas (23,59 %) 1179,50 EUR (2014.gada 7.maija maksājuma uzdevums Nr.453),

4) mašīnu un mehānismu nomu 1500 EUR (2014.gada 7.aprīļa maksājuma uzdevums Nr.351)

Žurnālā minētos darījumus reģistrē šādi:

1	2	3	5	6	10	23	24
6.	07.04.2014.	07.04.2014. MU Nr.350	Pārskaitīts par materiāliem	5	30000	30000	30 000
7.	07.05.2014.	07.05.2014. MU Nr.452	Pārskaitīta darba alga	4	5000	5000	5000
8.	07.05.2014.	07.05.2014. MU Nr.453	Pārskaitītas darba devēja valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas	3	1179,50	1179,50	1179,50
9.	08.06.07.	07.05.2014. MU Nr.351	Pārskaitīts par mašīnu un mehānismu nomu	2	1500	1500	1500

Kopējā ēkas sākotnējā vērtība ir 37 679,50 EUR (30 000 + 5000 + 1179,50 + 1500). Šo ēkas sākotnējo vērtību persona norāda nolietojuma aprēķina veidlapā.

69. Pamatlīdzekļa sākotnējā vērtībā ietver arī procentus, kas līdz pamatlīdzekļa nodošanai ekspluatācijā samaksāti par pamatlīdzekļa izveidošanai saņemtajiem aizņēmumiem. Pēc pamatlīdzekļa nodošanas ekspluatācijā procentu izmaksas iekļauj saimnieciskās darbības izdevumos.

70. Ja persona saimnieciskajā darbībā kā pamatlīdzekli iegulda (sāk izmantot) personisko mantu, kas pirkta vai izveidota pirms saimnieciskās darbības uzsākšanas, pamatojot šīs mantas iegādes vai izveidošanas izdevumu summu ar tās iegādes vai izveidošanas laikā saņemtajiem attaisnojuma dokumentiem, par šāda pamatlīdzekļa sākotnējo vērtību uzskata minētās mantas atlikušo vērtību datumā, kad pamatlīdzekli iegulda (sāk izmantot) saimnieciskajā darbībā. Šāda pamatlīdzekļa atlikušo vērtību aprēķina saskaņā ar likuma “Par uzņēmumu ienākuma nodokli” 13.pantu, ņemot vērā mēnešu skaitu līdz brīdim, kad pamatlīdzekli sāk izmantot saimnieciskajā darbībā.

24.piemērs

Persona 201X.gada 10.maijā par 3000 EUR iegādājas cepeškrāsni, kas paredzēta konditorejas izstrādājumu izgatavošanai.

201Y.gada 2.janvārī persona reģistrējas kā saimnieciskās darbības veicēja un cepeškrāsni iegulda savā saimnieciskajā darbībā.

Cepeškrāsns atlikušo vērtību aprēķina saskaņā ar likuma “Par uzņēmumu ienākuma nodokli” 13.pantu. Atlikušās vērtības aprēķins:

3000 EUR x 40 % = 1200 EUR – pamatlīdzekļa nolietojums pirms saimnieciskās darbības uzsākšanas par 201X.gadu.

1200 EUR x 8/12 = 800 EUR – nolietojums par periodu no 201X.gada maija līdz decembrim.

3000 EUR – 800 EUR = 2200 EUR – pamatlīdzekļa atlikusī vērtība (sākotnējā vērtība), kuru norāda nolietojuma aprēķina veidlapā un no kuras sāk aprēķināt pamatlīdzekļa nolietojumu saimnieciskās darbības vajadzībām.

71. Ja personas saimnieciskajā darbībā izmantotais pamatlīdzeklis iegūts kā dāvinājums, kuru saņemot ir samaksāts iedzīvotāju ienākuma nodoklis, šādu pamatlīdzekli persona uzskaita dāvinājuma līgumā norādītajā vērtībā. Atlikušo vērtību dienā, kad pamatlīdzekli iegulda (sāk izmantot) saimnieciskajā darbībā, aprēķina saskaņā ar likuma “Par uzņēmumu ienākuma nodokli” 13.pantu, ņemot vērā mēnešu skaitu līdz dienai, kad pamatlīdzekli sāk izmantot saimnieciskajā darbībā.

72. Persona, kurai īpašumtiesības uz ēkām vai būvēm atjaunotas noteiktajā kārtībā, kā arī to mantinieki un fiziskās personas, kas īpašumtiesības uz ēkām vai būvēm ieguvušas kā dāvinājumu no personām, kurām īpašumtiesības uz ēkām vai būvēm ir atjaunotas noteiktajā kārtībā, pamatlīdzekļu nolietojumu ēkām vai būvēm aprēķina, pamatojoties uz Valsts zemes dienesta noteikto ēku vai būvju inventarizācijas vērtību, kas aktualizēta pēc 1997.gada 1.janvāra. Sākot ar 2001.gadu, inventarizācijas vērtību iedzīvotāju ienākuma nodokļa aprēķināšanas vajadzībām neaktualizē.

25.piemērs

Persona ir atguvusi īpašumu 1995.gadā un šajā gadā arī uzsākusi saimniecisko darbību. Fiziskās personas rīcībā ir vairākas namīpašuma inventarizācijas lietas:

1995.gadā namīpašuma vērtība 15 000 LVL (21 343,08 EUR);
1999.gadā namīpašuma vērtība 23 000 LVL (32 726,05 EUR);
2002.gadā namīpašuma vērtība 32 000 LVL (45 531,90 EUR).

Pamatlīdzekļa nolietojumu iedzīvotāju ienākuma nodokļa vajadzībām par laika periodu no 1995. līdz 1999.gadam aprēķina pēc 1995.gada inventarizācijas lietā noteiktās vērtības. Par 1999.gadu un turpmākajiem gadiem pamatlīdzekļa nolietojumu aprēķina, no 1999.gada inventarizācijas lietā noteiktās vērtības atskaitot iepriekšējos gados norakstīto pamatlīdzekļa nolietojumu.

Nosakot no saimnieciskās darbības gūto apliekamo ienākumu par 1999.gadu, namīpašuma nolietojuma summa par 1999.taksācijas gadu ir 1784,15 LVL (23 000 – (1500 + 1350 + 1215 + 1093,50) = (23 000 – 5158,50) x 10 %) (2538,62 EUR (32 726,05 – (2134,31 + 1920,88 + 1728,79 + 1555,91)) = (32 726,05 – 7339,88) x 10 %)).

73. Ja ēkām un būvēm inventarizācijas vērtība līdz 2000.gadam ir noteikta vairākas reizes, to nolietojumu aprēķina no pēdējās – ne vēlāk kā 2000.gadā aktualizētās – vērtības.

26.piemērs. Persona ir atguvusi īpašumu 1998.gadā un ar to uzsākusi saimniecisko darbību 2008.gadā. Fiziskās personas rīcībā ir vairākas namīpašuma inventarizācijas lietas:

1998.gadā namīpašuma vērtība 15 000 LVL (21 343,08 EUR);
1999.gadā namīpašuma vērtība 23 000 LVL (32 726,05 EUR);
2000.gadā namīpašuma vērtība 32 000 LVL (45 531,90 EUR).

Nosakot no saimnieciskās darbības gūto apliekamo ienākumu par 2008.gadu, namīpašuma nolietojuma summa par 2008.taksācijas gadu ir
3200 LVL (32 000 x 10 %) (4553,19 EUR (45 531,90 x 10 %)).

74. Ja ēkas un būves, uz kurām īpašumtiesības ir atjaunotas līdz 2000.gadam, nav izmantotas personas saimnieciskajā darbībā līdz 2000.gadam, šo ēku un būvju nolietojumu aprēķina no inventarizācijas vērtības, kas noteikta tajā gadā, kad ir uzsākta ēkas vai būves izmantošana saimnieciskajā darbībā.

27.piemērs

Fiziska persona ir atguvusi īpašumu 1997.gadā un ar to uzsākusi saimniecisko darbību 2007.gadā. Fiziskās personas rīcībā ir vairākas namīpašuma inventarizācijas lietas:

1997.gadā namīpašuma vērtība 25 000 LVL (35 571,80 EUR);
1999.gadā namīpašuma vērtība 32 000 LVL (45 531,90 EUR);
2007.gadā namīpašuma vērtība 42 000 LVL (59 760,62 EUR).

Nosakot no saimnieciskās darbības gūto apliekamo ienākumu par 2007.gadu, namīpašuma nolietojuma summa par 2007.taksācijas gadu ir
4200 LVL (42 000 x 10 %) (5976,06 EUR (59 760,62 x 10 %).

75. Ēkām un būvēm, uz kurām noteiktajā kārtībā ir atjaunotas īpašumtiesības un kuru izmantošana saimnieciskajā darbībā uzsākta līdz 2001.gada 1.janvārim, un inventarizācijas vērtība no 1997.gada līdz 2000.gadam nav aktualizēta, nolietojuma aprēķināšanai izmanto pēdējo inventarizācijas vērtību, kas noteikta līdz 1997.gadam. Ja tā nav noteikta, izmanto pieņemšanas un nodošanas aktā norādīto vērtību.

76. Saimnieciskajā darbībā izmantoto pamatlīdzekli var uzskaitīt tikai natūrā (bez novērtējuma naudas izteiksmē), ja:

76.1. pamatlīdzeklim nav iegādes dokumenta vai dokumentu, kas pamato personas pašas izveidota pamatlīdzekļa sākotnējo vērtību;

76.2. pamatlīdzeklis iegūts ziedojuma, dāvinājuma vai mantojuma veidā;

76.3. uz pamatlīdzekli atjaunotas īpašuma tiesības, bet tā sākotnējā vērtība nav noteikta, ņemot vērā šī metodiskā materiāla nodaļas 71., 72. un 73.punktu.

Šādiem pamatlīdzekļiem iekārto nolietojuma aprēķina veidlapu, kurā vērtību nenorāda.

77. Pamatlīdzekļiem, kurus persona uzskaitījusi, pamatojoties uz ekspertu vērtības novērtējumu saskaņā ar Ministru kabineta 2001.gada 31.jūlija noteikumiem Nr.338 “Kārtība, kādā veicama ieņēmumu un izdevumu uzskaite iedzīvotāju ienākuma nodokļa aprēķināšanas vajadzībām”, kas bija spēkā līdz 2007.gada 23.martam, var turpināt rēķināt pamatlīdzekļu nolietojumu no iepriekš uzskaitītās vērtības.

78. Ja radušies izdevumi, kas saistīti ar saimnieciskajā darbībā izmantotajam pamatlīdzeklim (arī tad, ja to uzskaita tikai natūrā) veiktajiem uzlabojumiem, tā atjaunošanu vai rekonstrukciju, kas būtiski palielina šī pamatlīdzekļa ražošanas potenciālu vai pagarina ekspluatācijas laiku, šādus izdevumus uzskaita un amortizē tādā pašā kārtībā, kāda noteikta attiecīgajam pamatlīdzeklim saskaņā ar likuma “Par uzņēmumu ienākuma nodokli” 13.pantu.

28.piemērs

Persona – saimnieciskās darbības veicēja – 2014.gadā rekonstruējusi tai piederošu ēku, kas tiek izmantota saimnieciskās darbības vajadzībām un grāmatvedības uzskaitē uzskaitīta natūrā, un 2014.gada 31.maijā parakstījusi rekonstrukcijas darbu pieņemšanas aktu Nr.15. Maksājuma uzdevumā Nr.500 norādīta kapitālo izmaksu kopējā summa 19 000 EUR, tai skaitā jumta segums 10 000 EUR, logu nomaiņa 5000 EUR, apkures sistēma 4000 EUR.

Ar rekonstrukcijas darbiem saistītos izdevumus žurnālā norāda šādi:

1	2	3	5	6	10	23	24
3.	31.05.2014.	31.05.2014. MU Nr.500	Pārskaitīts par rekonstrukcijas darbiem	7	19 000	19 000	19 000

Rekonstrukcijas darbu izmaksas uzskaita atsevišķā nolietojuma aprēķina veidlapā, un saskaņā ar likuma “Par uzņēmumu ienākuma nodokli” 13.pantu nolietojuma nodokļa aprēķināšanas vajadzībām piemēro taksācijas gada likmi kā ēkai – 10 %.

79. Pamatlīdzekļa kārtējā remonta izdevumus, piemēram, izdevumus ēkas kosmētiskajam remontam, iekļauj saimnieciskās darbības izdevumos tajā periodā, kad veikta samaksa.

80. Amortizētās aizstāšanas izmaksas ir pamatlīdzekļa vērtība, kas aprēķināta, atskaitot no jauna, līdzvērtīga pamatlīdzekļa iegādes vērtības nolietojumu pēc aizstātā pamatlīdzekļa nolietojuma likmes, uzskaitot nolietojumu par tik ilgu laika periodu, cik ilgi persona izmantojusi aizstāto pamatlīdzekli.

29.piemērs

201X.gadā individuālais komersants iegādājas pamatlīdzekli (traktoru), kura iegādes vērtība ir 20 000 EUR, pamatlīdzekļa nolietojums par 201X.gadu ir 8000 EUR (nolietojums gadā 40 % (20 % x 2)). Atlikusī vērtība pamatlīdzeklim uz 201Y.gada janvāri 12 000 EUR (20 000 – 8000). Tiek nomainīta pamatlīdzekļa detaļa, kura būtiski palielina pamatlīdzekļa darbības potenciālu. Šīs detaļas atlikusī vērtība nav atsevišķi aprēķināta. Jaunās detaļas iegādes izmaksas ir 1500 EUR.

Amortizētās aizstāšanas izmaksas (pamatlīdzekļa vērtība) šajā piemērā ir 900 EUR (1500 EUR (pamatlīdzekļa iegādes izmaksas) – 600 EUR (aprēķinātais nolietojums aizstājamai detaļai 1500 EUR x 40 %). Savukārt atlikusī vērtība šim pamatlīdzeklim pēc jaunās detaļas nomaiņas ir 12 600 EUR (12 000 EUR (atlikusī vērtība pirms detaļas nomaiņas) – 900 EUR (amortizētās aizstāšanas izmaksas) + 1500 EUR (jaunās detaļas izmaksas)).

2.3. Pamatlīdzekļu un nemateriālo ieguldījumu nolietojuma aprēķināšana nodokļu vajadzībām

81. Nolietojumu aprēķina pamatlīdzekļiem, kurus izmanto saimnieciskajā darbībā. Ja nodokļa maksātājs pamatlīdzekli neizmanto saimnieciskajā darbībā, šo pamatlīdzekli likuma “Par uzņēmumu ienākuma nodokli” 13.pantam noteiktajā kārtībā neuzskaita.

30.piemērs

Persona iegādājas automobili, kuru neizmanto saimnieciskajai darbībai, tādējādi iegādātajam automobilim nolietojumu nodokļu aprēķināšanas vajadzībām neaprēķina.

82. Saimnieciskajā darbībā izmantojamo pamatlīdzekļu taksācijas perioda nolietojuma aprēķināšanai izmanto nolietojuma likmi procentos, ko piemēro divkāršā apmērā.

83. Pamatlīdzekļiem, aprēķinot nolietojumu, piemēro šādas nolietojuma likmes:

83.1. ēkām, būvēm, ilggadīgajiem stādījumiem – 5 % (divkāršā apmērā – 10 %);

83.2. skaitļošanas iekārtām un to aprīkojumam, tai skaitā drukas ierīcēm, informācijas sistēmām, datoru programmproduktiem un datu uzkrāšanas iekārtām, sakaru līdzekļiem, kopētājiem un to aprīkojumam – 35 % (divkāršā apmērā – 70 %);

83.3. pārējiem pamatlīdzekļiem – 20 % (divkāršā apmērā – 40 %);

83.4. automobiļiem – 20 % (20 % x 1,5 (koeficients) = 30 %).

84. Persona, kura saimniecisko darbību veic visu taksācijas periodu (12 mēnešus), pamatlīdzekļu nolietojumu nodokļa aprēķināšanas vajadzībām aprēķina par visu taksācijas periodu.

85. Ja personas saimnieciskās darbības taksācijas periods ir īsāks par 12 mēnešiem, taksācijas gada pamatlīdzekļa nolietojuma summu dala ar 12 un reizina ar taksācijas perioda mēnešu skaitu.

31.piemērs

Jānis Ozols 2014.gada 1.jūlijā uzsāk saimniecisko darbību, kā arī iegādājas biroja mēbeles par 4200 EUR, kuras sāk izmantot saimnieciskajā darbībā, tādējādi pamatlīdzekļa nolietojums ir 840 EUR (4200 x 40 % =
1680 : 12 x 6 = 840). Aizpildīts paraugs pamatlīdzekļa nolietojuma aprēķināšanas veidlapai sniegts šī metodiskā materiāla 8.1.nodaļā.

32.piemērs

2014.gadā persona, kas nodarbojas ar lauksaimniecības produkcijas ražošanu, piedalās Eiropas Savienības atbalsta pasākumā “Atbalsts jaunajiem lauksaimniekiem”. Valsts un Eiropas Savienības atbalsta summa 10 000 EUR atbilstoši atbalsta nosacījumiem tiks piešķirta, lai kompensētu pusi no traktora iegādes izdevumiem.

Persona, kas nodarbojas ar lauksaimniecības produkcijas ražošanu, ir iegādājusies pamatlīdzekli – traktoru, kura iegādes vērtība ir 20 000 EUR. Lauksaimniecības produkcijas ražotājs samaksā 10 000 EUR par traktora iegādi, savukārt valsts un Eiropas Savienības atbalsta summa 10 000 EUR, tas ir, 50 % no traktora iegādes vērtības, netiek pārskaitīta lauksaimniecības produkcijas ražotājam, bet sabiedrībai, no kuras lauksaimniecības produkcijas ražotājs iegādājies traktoru. Šo traktoru atzīst par pamatlīdzekli 20 000 EUR vērtībā, pamatlīdzekļa nolietojums par 2014.gadu ir 8000 EUR (nolietojums gadā 40 % (20 % x 2)), kuru pieskaita izdevumiem, kas saistīti ar lauksaimniecisko ražošanu. Savukārt 4000 EUR, kas ir 50 % no nolietojuma summas (valsts un Eiropas Savienības atbalsta summai procentuāli no aprēķinātā nolietojuma), pieskaita ieņēmumiem no lauksaimnieciskās ražošanas.

86. Nemateriālo ieguldījumu izveidošanas izmaksas noraksta sistemātiski, pēc lineārās (vienmērīgās) metodes koncesijām – 10 gados, patentiem, licencēm un preču zīmēm – 5 gados.

33.piemērs

Saimnieciskās darbības veicēja Sigita Bērziņa 2014.gada janvārī iegādājas datorprogrammas licenci. No bankas konta samaksāti 2000 EUR. Šo summu noraksta piecos gados. Gadā noraksta nolietojumu 400 EUR (2000 : 5 gadi). Aizpildīts paraugs nemateriālā ieguldījuma nolietojuma aprēķināšanas veidlapai sniegts šī metodiskā materiāla 8.2.nodaļā.

87. Pārējo nemateriālo ieguldījumu nolietojumu nodokļa aprēķināšanas vajadzībām nenoraksta.

88. Pētniecības un attīstības izmaksas (arī tās, kas saistītas ar nerealizēto projektu tehnisko dokumentāciju, ja šo projektu vērtība nav iekļauta pamatlīdzekļos), kas attiecas uz saimniecisko darbību, izņemot izmaksas par derīgo izrakteņu atrašanās vietas, daudzuma un kvalitātes noteikšanu, noraksta tajā gadā, kad šīs izmaksas radušās.

89. Ja personai piederošos pamatlīdzekļus saimnieciskajā darbībā izmanto daļēji, to vērtības nolietojumu nodokļa aprēķināšanas vajadzībām aprēķina proporcionāli attiecīgā pamatlīdzekļa izmantošanai saimnieciskajā darbībā.

34.piemērs

Saimnieciskās darbības veicējam pieder mobilais tālrunis, kura iegādes vērtība ir 500 EUR. Pirmā taksācijas gada nolietojums ir 350 EUR.

Veiktās sarunas saimnieciskās darbības nodrošināšanai ir 70 %, pārējās sarunas veiktas personiskām vajadzībām.

Tādējādi saimnieciskās darbības izdevumos iekļaujamais nolietojums ir
245 EUR (350 x 70 %).

90. Ja minēto proporciju nevar objektīvi noteikt un tā netiek dokumentāli pamatota, persona saimnieciskās darbības izdevumos iekļauj 50 % no aprēķinātā pamatlīdzekļa nolietojuma.

35.piemērs

Persona saimnieciskās darbības veikšanai izmanto datoru. Datoru saimnieciskajā darbībā izmanto daļēji, proporciju pamatlīdzekļa izmantošanai saimnieciskajā darbībā objektīvi nevar noteikt, tādēļ persona saimnieciskās darbības izdevumos iekļauj 50 % no aprēķinātā datora nolietojuma.

91. Personai piederošai ēkai (tās daļai), ja to daļēji izmanto saimnieciskajā darbībā, nolietojumu aprēķina proporcionāli saimnieciskajā darbībā izmantotās daļas platības īpatsvaram ēkas (tās daļas) kopējā platībā.

36.piemērs

Saimnieciskās darbības veicējam pieder namīpašums, kura kopējā platība ir 600 m2, no kuriem 300 m2 izīrē, savukārt atlikušajos 300 m2 dzīvo namīpašnieks.

Visa namīpašuma nolietojums taksācijas gadā ir 20 000 EUR.

Saimnieciskās darbības izdevumos iekļaujamais nolietojums ir
10 000 EUR (300 : 600 x 20 000).

92. Ja persona aprēķina personiskā vieglā automobiļa (izņemot vieglo automobili ar speciālo aprīkojumu) vērtības nolietojumu, izdevumos ietver aprēķināto nolietojumu proporcionāli saimnieciskās darbības vajadzībām nobraukto kilometru skaitam, bet ne vairāk par 70 %.

37.piemērs

Persona saimnieciskās darbības vajadzībām izmanto personisko automobili. Saskaņā ar attaisnojuma dokumentiem fiziskā persona saimnieciskās darbības vajadzībām taksācijas gadā ir nobraukusi 6000 km no pavisam nobrauktajiem 8000 km. Automobiļa atlikusī vērtība, no kuras aprēķina taksācijas gada nolietojumu, ir 5000 EUR.

Nolietojuma summa, ko attiecina uz saimnieciskās darbības izdevumiem, ir mazākā no summām:

6000 : 8000 x 5000 x 20 % x 1,5 = 1125 EUR

(saimnieciskās darbības vajadzībām nobrauktie kilometri : pavisam nobrauktie kilometri x automobiļa atlikusī vērtība x automobiļa nolietojuma likme (divkāršā apmērā));

70 % x 5000 x 20 % x 1,5 = 1050 EUR

(70 % x automobiļa atlikusī vērtība x automobiļa nolietojuma likme (divkāršā apmērā)).

Uz saimnieciskās darbības izdevumiem attiecina mazāko no summām, tas ir, 1050 EUR.

93. Ja pamatlīdzekli nomā bez izpirkuma tiesībām un pēc nomas termiņa izbeigšanās atdod īpašniekam, nolietojumu neaprēķina. Ja nomas līgumā ir paredzēta pamatlīdzekļu rekonstrukcija, uzlabošana vai atjaunošana, šo izmaksu summu persona noraksta vienlīdzīgās daļās atlikušajā nomas periodā.

38.piemērs

Persona 201X.gada jūnijā uzsāk nomāt (bez izpirkuma tiesībām) telpas, nomas periods ir pieci gadi.

201Y.gada jūnijā veic remonta darbus par 2000 EUR.

Persona telpā ieguldītās remonta izmaksas 2000 EUR noraksta atlikušajā nomas periodā (četros gados jeb 48 mēnešos) – tātad katru mēnesi 41,67 EUR.

94. Ja pamatlīdzekli nomā ar izpirkuma tiesībām, nolietojumu un rekonstrukcijas, uzlabošanas un atjaunošanas izmaksas noraksta tā, it kā pamatlīdzeklis būtu nomnieka īpašumā.

95. Nolietojuma aprēķināšanu pārtrauc, kad pamatlīdzekli vairs neizmanto saimnieciskajā darbībā.

39.piemērs

Individuālais komersants saimnieciskās darbības vajadzībām izmanto personisko vieglo automobili. Individuālais komersants ir reģistrēts nodokļa maksātājs.

Saskaņā ar attaisnojuma dokumentiem individuālais komersants mēnesī ir iegādājies degvielu par 121 EUR (t.sk. PVN 21 EUR):

- ja individuālais komersants noformē ceļazīmes par katru braucienu, iedzīvotāju ienākuma nodokļa aprēķināšanas vajadzībām saimnieciskās darbības izdevumos iekļauj izdevumus par degvielu 70 % apmērā no 100 EUR, tas ir, 70 EUR (100 EUR x 70 %), un priekšnodoklī var iekļaut PVN summu 16,80 EUR (21 EUR x 80 %), savukārt 4,20 EUR (21 EUR x 20 %) iekļauj saimnieciskās darbības izmaksās;

- ja individuālais komersants nenoformē ceļazīmes, iedzīvotāju ienākuma nodokļa aprēķināšanas vajadzībām saimnieciskās darbības izdevumos iekļauj izdevumus par degvielu 50 % apmērā no 100 EUR, tas ir, 50 EUR (100 EUR x 50 %), un priekšnodoklī var iekļaut PVN summu 16,80 EUR (21 EUR x 80 %), savukārt 4,20 EUR (21 EUR x 20 %) iekļauj saimnieciskās darbības izmaksās.

40.piemērs

Individuālais komersants saimnieciskās darbības vajadzībām izmanto vieglo autotransportu un maksā uzņēmumu vieglo transportlīdzekļu nodokli. Saskaņā ar attaisnojuma dokumentiem individuālais komersants saimnieciskās darbības vajadzībām taksācijas gadā ir nobraucis 6000 km. Autotransporta nolietojuma summa gadā 1050 EUR. Šajā gadījumā neatkarīgi no nobrauktajiem kilometriem autotransporta nolietojumu 1050 EUR pilnā apmērā attiecina uz saimnieciskās darbības izdevumiem.

Savukārt degvielas iegādes izdevumus iekļauj saimnieciskās darbības izdevumos, pamatojoties uz faktiski nobraukto kilometru skaitu katrā mēnesī, bet ne vairāk par individuālā komersanta noteikto degvielas patēriņa normu uz 100 km, kas nepārsniedz izgatavotājrūpnīcas norādīto pilsētas cikla degvielas patēriņa normu vairāk kā par 20 % (likuma “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” 11.5panta 6.1daļa).

2.4. Pamatlīdzekļu un nemateriālo ieguldījumu atsavināšana

96. Ja pārdod pamatlīdzekli, kuru izmanto saimnieciskajā darbībā, persona ieņēmumos iekļauj pamatlīdzekļa pārdošanas vērtību un izmaksās iekļauj pamatlīdzekļa atlikušo vērtību.

41.piemērs

Persona 201X.gada 15.maijā par 70 000 EUR pārdod nekustamo īpašumu (ēku) (201X.gada 1.maijā noslēgts pārdošanas līgums Nr.1506 un 201X.gada 15.maijā maksājuma uzdevums Nr.189), kura iegādes vērtība ir 60 000 EUR un kurš izmantots saimnieciskajā darbībā trīs gadus.

Iepriekšējos taksācijas periodos norakstītais nolietojums ir 16 260 EUR.

Pamatlīdzekli izslēdz no nolietojuma aprēķina veidlapas, un tam pārtrauc aprēķināt nolietojumu nodokļu aprēķināšanas vajadzībām.

Izdevumos no nekustamā īpašuma pārdošanas iekļauj pamatlīdzekļa atlikušo vērtību 43 740EUR (60 000 EUR – 16 260 EUR).

Žurnālā darījumus norāda šādi:

1	2	3	5	6	9	14	18	20	24
10.	15.05.201X.	15.05.201X. MU Nr.189	Par nekustamā īpašuma pārdošanu		70000	70000	70000
11.	15.05.201X.	Pamatlīdzekļa nolietojuma veidlapa Nr.1	Izslēdz nekustamā īpašuma atlikušo vērtību	1				43740	43740

42.piemērs

Persona, kas nodarbojas ar lauksaimniecības produkcijas ražošanu, par 21 000 EUR pārdod traktoru, kura iegādes vērtība ir 20 000 EUR un kurš izmantots lauksaimnieciskās produkcijas ražošanā divus gadus.

Iepriekšējos taksācijas periodos norakstītais nolietojums ir 12 800 EUR.

Pamatlīdzekli izslēdz no pamatlīdzekļa nolietojuma aprēķina veidlapas, un tam pārtrauc aprēķināt nolietojumu nodokļu aprēķināšanas vajadzībām.

Izdevumos no nekustamā īpašuma pārdošanas iekļauj pamatlīdzekļa atlikušo vērtību 7200 EUR.

Žurnālā darījumus norāda šādi:

5	6	9	13	18	19	24
Traktora pārdošana		21 000	21 000	21 000
Atlikušās vērtības izslēgšana	1				7200	7200

43.piemērs

Saimnieciskās darbības veicēja pārdod ēku (saimnieciskajā darbībā izmantota vienu gadu) 201X.gada 5.decembrī par 40 000 EUR, bet samaksu saņem 201Y.gada 20.janvārī.

Iegādes vērtība ir 20 000 EUR.

Iepriekšējos taksācijas periodos norakstītais nolietojums ir 2000 EUR.

Pamatlīdzekli izslēdz no pamatlīdzekļa nolietojuma aprēķina veidlapas, un tam pārtrauc aprēķināt nolietojumu nodokļu aprēķināšanas vajadzībām.

Pamatlīdzeklim nolietojumu par 201X.gadu neaprēķina.

Tā kā grāmatvedību vienkāršā ieraksta sistēmā kārto pēc kases principa, ieņēmumus par pamatlīdzekļa pārdošanu norāda tajā gadā, kad saņem naudu, tad arī pamatlīdzekļa atlikušo vērtību 18 000 EUR iekļauj izdevumos.

Žurnālā norāda šādi:

2	5	6	9	14	18	20	24
20.01.201X.	Nekustamā īpašuma pārdošana		40000	40000	40000
20.01.201Y.	Nekustamā īpašuma atlikušās vērtības izslēgšana	1				18000	18000

3. Krājumu uzskaite

97. Par krājumiem uzskata izejvielas, materiālus, nepabeigtos ražojumus un izstrādājumus, gatavos ražojumus un izstrādājumus, preces pārdošanai, darba dzīvniekus un produktīvos dzīvniekus.

98. Krājumi ir līdzekļi, kurus parasti izlieto viena ražošanas cikla vai gada laikā.

99. Persona pirkto krājumu atlikumus novērtē iegādes vērtībā (pirkšanas cenā).

100. Pašražoto krājumu atlikumus novērtē ražošanas pašizmaksā vai zemākajā tirgus cenā.

101. Persona krājumu uzskaitei var iekārtot analītiskās uzskaites reģistru (turpmāk – krājumu uzskaites reģistrs).

102. Persona var brīvi izvēlēties reģistra veidu un tā kārtošanas veidu (papīra reģistra veidā vai elektroniski). Piemēram, žurnāls, kartīte u.c.

103. Persona krājumu uzskaitei lieto nepārtrauktās inventarizācijas metodi – krājumu uzskaites reģistrā uzskaita saņemtos un izlietotos krājumu daudzumus un atlikumus aprēķina uz katra mēneša beigām.

104. Ja saimnieciskā darbībā izmanto dažāda veida krājumus, katram krājumu veidam var iekārtot atsevišķu krājumu uzskaites reģistru.

105. Ja persona iekārto reģistru pirkto krājumu uzskaitei, tajā par katru krājumu uzskaites vienību norāda šādu informāciju:

105.1. ieraksta kārtas numuru – kārtas numurus krājumu uzskaites reģistrā norāda hronoloģiskā (augošā) secībā;

105.2. ieraksta datumu – norāda krājumu uzskaites reģistrā izdarītā ieraksta datumu, kas var nesakrist ar attaisnojuma dokumentā norādīto saimnieciskā darījuma veikšanas datumu;

105.3. attaisnojuma dokumenta nosaukumu, numuru un datumu – norāda tā attaisnojuma dokumenta nosaukumu, numuru un datumu, uz kura pamata izdara ierakstu krājumu uzskaites reģistrā. Piemēram, 2014.gada 15.janvāra kases čeks Nr.2201;

105.4. attaisnojuma dokumenta autoru vai darījuma partneri – norāda attaisnojuma dokumenta autora (sagatavotāja) vārdu, uzvārdu fiziskajai personai vai nosaukumu juridiskajai personai;

105.5. attiecīgās krājumu uzskaites vienības nosaukumu – norāda krājumu uzskaites vienības nosaukumu, kas norādīts attaisnojuma dokumentā;

105.6. krājumu daudzumu mēneša sākumā – norāda pirkto krājumu daudzumu atlikumu mēneša sākumā attiecīgās naturālās mērvienībās. Atlikums uz mēneša sākumu ir vienāds ar atlikumu iepriekšējā mēneša beigās;

105.7. krājumu vērtību mēneša sākumā – norāda pirkto krājumu vērtību mēneša sākumā;

105.8. mēnesī saņemto krājumu daudzumu – norāda saņemto krājumu daudzumu attiecīgās naturālās mērvienībās, kas norādīts attaisnojuma dokumentā;

105.9. mēnesī saņemto krājumu vērtību – norāda pirkto krājumu vērtību, kas norādīta attaisnojuma dokumentā;

105.10. mēnesī izlietoto krājumu daudzumu – norāda mēnesī izlietoto krājumu daudzumu attiecīgās naturālās mērvienībās;

105.11. mēnesī izlietoto krājumu vērtību – norāda mēnesī izlietoto krājumu vērtību;

105.12. krājumu atlikumu daudzumu mēneša beigās – norāda krājumu atlikumu daudzumu attiecīgās naturālās mērvienībās mēneša beigās, ņemot vērā krājumu daudzumu mēneša sākumā, kā arī mēnesī iegādāto, izlietoto krājumu daudzumu;

105.13. krājumu atlikumu vērtību mēneša beigās – norāda krājumu atlikumu vērtību mēneša beigās, ņemot vērā krājumu vērtību mēneša sākumā, kā arī mēnesī iegādāto, izlietoto krājumu vērtību;

105.14. atzīmi par pirkto krājumu samaksu – norāda informāciju par samaksas veikšanu, nodrošinot samaksāto pirkto krājumu atlikumu vērtības noteikšanu mēneša sākumā un beigās;

105.15. citu informāciju – šajā ailē pēc personas brīvas izvēles var norādīt citu informāciju, kas saistīta ar krājumu uzskaiti.

44.piemērs

Persona nodarbojas ar kancelejas preču tirdzniecību. Krājumu atlikums uz 2014.gada 1.jūniju ir 25 iepakojumi A4 papīra 50 EUR vērtībā.

Laikā no 2014.gada 1.jūnija līdz 2014.gada 30.jūnijam persona veica šādus saimnieciskos darījumus:

- 2014.gada 3.jūnijā SIA “ABC” piegādāja 15 iepakojumus A4 papīra par kopējo vērtību 30 EUR (rēķins Nr.18809) saskaņā ar noslēgto līgumu;

- 2014.gada 17.jūnijā persona iepirka no SIA “AAC” 10 iepakojumus A4 papīra par kopējo vērtību 20 EUR (rēķins Nr.186798, maksājuma uzdevums Nr.158);

- 2014.gada 21.jūnijā pārdeva fiziskajām personām 10 iepakojumus A4 papīra par kopējo vērtību 20 EUR (EKA čeks Nr.205–216).

Aizpildīts pirkto krājumu uzskaites reģistrs sniegts šī metodiskā materiāla 8.4.nodaļā.

106. Ja persona iekārto pašražoto krājumu uzskaites reģistru, tajā norāda šādu informāciju:

106.1. ieraksta kārtas numuru – kārtas numurus krājumu uzskaites reģistrā norāda hronoloģiskā (augošā) secībā;

106.2. ieraksta datumu – norāda krājumu uzskaites reģistrā izdarītā ieraksta datumu;

106.3. attaisnojuma dokumenta nosaukumu, numuru un datumu – norāda attaisnojuma dokumenta nosaukumu, numuru un datumu, uz kura pamata izdara ierakstu krājumu uzskaites reģistrā;

106.4. attaisnojuma dokumenta autoru – norāda fiziskās personas vārdu, uzvārdu vai nosaukumu, ja attaisnojuma dokumenta autors ir juridiska persona;

106.5. attiecīgās krājumu uzskaites vienības nosaukumu – norāda attaisnojuma dokumentā norādīto krājumu vienības nosaukumu;

106.6. krājumu daudzumu mēneša sākumā – norāda pašražoto krājumu daudzumu attiecīgās naturālās mērvienībās mēneša sākumā;

106.7. mēnesī saņemto (saražoto) krājumu daudzumu – norāda mēnesī saražoto krājumu daudzumu;

106.8. mēnesī izlietoto krājumu daudzumu – norāda mēnesī izlietoto krājumu daudzumu attiecīgās naturālās mērvienībās;

106.9. krājumu atlikumu daudzumu mēneša beigās – norāda krājumu atlikumu daudzumu attiecīgās naturālās mērvienībās mēneša beigās, ņemot vērā krājumu daudzumu mēneša sākumā, kā arī mēnesī saražoto, izlietoto (pārdoto) krājumu daudzumu;

106.10. citu informāciju – šajā ailē pēc personas brīvas izvēles var norādīt citu informāciju, kas saistīta ar pašražoto krājumu uzskaiti.

107. Persona pašražoto krājumu atlikumu vērtību aprēķina un ieraksta krājumu uzskaites reģistrā katra pārskata gada beigās.

108. Krājumu uzskaites reģistrā noteikto krājumu atlikumu taksācijas gada beigās precizē, pamatojoties uz veiktās inventarizācijas datiem.

45.piemērs

Lauksaimniecības produkcijas ražotājam pieder traktors “Top Down 500”, ar kuru tas veic lauksaimniecībā izmantojamās zemes apstrādi.

Lauksaimniecības produkcijas ražotājs, lai varētu norakstīt izdevumos patērēto dīzeļdegvielu, ir izstrādājis iekšējo kārtību, kurā aprēķinājis traktora dīzeļdegvielas patēriņu, tas ir, 20 litrus uz hektāru.

Dīzeļdegvielas uzskaitei lauksaimniecības produkcijas ražotājs ir iekārtojis pirkto krājumu uzskaites reģistru.

Laikā no 2014.gada 1.oktobra līdz 2014.gada 31.oktobrim lauksaimniecības produkcijas ražotājs veica šādus saimnieciskos darījumus:

- 2014.gada 3.oktobrī iegādājās dīzeļdegvielu 800 litrus par 1,20 EUR litrā par kopējo vērtību 960 EUR;

- 2014.gada 15.oktobrī veica 10 hektāru lauksaimniecībā izmantojamās zemes apstrādi, dīzeļdegvielas patēriņš dienā ir 200 litri (20 litri x 10 ha), tas ir, 240 EUR (200 litri x 1,20 EUR);

- 2014.gada 17.oktobrī veica 20 hektāru lauksaimniecībā izmantojamās zemes apstrādi, dīzeļdegvielas patēriņš dienā ir 400 litri (20 litri x 20 ha), tas ir, 480 EUR (400 litri x 1,20 EUR);

- 2014.gada 21.oktobrī veica 5 hektāru lauksaimniecībā izmantojamās zemes apstrādi, dīzeļdegvielas patēriņš dienā ir 100 litri (20 litri x 5 ha), tas ir, 120 EUR (100 litri x 1,20 EUR).

Aizpildīts pirkto krājumu uzskaites reģistrs Nr.2 sniegts šī metodiskā materiāla 8.4.nodaļā. 2014.gada novembrī un decembrī lauksaimniecībā izmantojamās zemes apstrādi lauksaimniecības produkcijas ražotājs neveica, tādēļ dīzeļdegviela netika patērēta.

2014.gada beigās veic izdevumu precizēšanu par krājumu atlikumu taksācijas gada beigās, tas ir, 120 EUR, un ieraksta tabulas “Izdevumu precizēšana” 5.ailē.

109. Lauksaimniecības produkcijas ražotājs, izmantojot transportlīdzekļus (piemēram, traktorus, kombainus) lauksaimnieciskajā ražošanā, degvielas uzskaiti (piemēram, ar ceļazīmēm vai maršruta lapām) neveic.

46.piemērs

Fiziskai personai, kurai ir reģistrēta saimnieciskā darbība, taksācijas gadā Lauku atbalsta dienests aprēķināja izmaksājamo atbalstu 3000 EUR apmērā. No taksācijas gadā aprēķinātā izmaksājamā atbalsta Lauku atbalsta dienests saskaņā ar lēmumu “Par agrovides saistību pārtraukšanu ar atmaksu” ieturēja nepamatoti izmaksāto summu 2000 EUR par iepriekšējo taksācijas periodu, kā rezultātā taksācijas gadā savā kredītiestādes kontā fiziskā persona faktiski saņēma summu tikai 1000 EUR apmērā.

Žurnāla 9.ailē “Kredītiestāžu konti, euro, saņemts” un 15.ailē “Subsīdijas” norāda Lauku atbalsta dienesta faktiski ieskaitīto naudas summu kredītiestādes kontā, kas izmaksāta kā valsts atbalsts lauksaimniecībai vai Eiropas Savienības atbalsts, – 1000 EUR. Vienlaikus arī žurnāla 18.ailē “Ieņēmumi, euro, kopā (13.–17.aile)” norāda 1000 EUR.

Lai aprēķinātu ar iedzīvotāju ienākuma nodokli apliekamo ienākumu un aizpildītu iedzīvotāju gada ienākumu deklarāciju par taksācijas gadu, žurnāla 18.ailē “Ieņēmumi, euro, kopā (13.–17.aile)” norādīto summu 1000 EUR precizē, to palielinot par Lauku atbalsta dienesta ieturēto summu par iepriekšējo taksācijas periodu 2000 EUR apmērā.

47.piemērs

Persona, kas nodarbojas ar lauksaimniecības produkcijas ražošanu, no Lauku atbalsta dienesta saņēmusi šādas Eiropas Savienības atbalsta summas, kas ir pārskaitītas uz personas kredītiestādes kontu:

- 2008.gadā 1000 LVL (1422,87 EUR) (neapliek ar iedzīvotāju ienākuma nodokli);

- 2009.gadā 2000 LVL (2845,74 EUR) (neapliek ar iedzīvotāju ienākuma nodokli);

- 2010.gadā 0,00 LVL.

2011.gadā Lauku atbalsta dienests kontrolē konstatē pārkāpumu, personai jāatmaksā visa iepriekš saņemtā summa 3000 LVL (4268,62 EUR).

Par 2011.gada platību pieteikumu pienākas saņemt 3000 LVL (4268,62 EUR) (iekļauj ar iedzīvotāju ienākuma nodokli apliekamajā ienākumā (spēkā no 2010.gada 1.janvāra)).

Lauku atbalsta dienests no summas, ko pienākas saņemt 2011.gadā, ietur iepriekšējos gados (2008. un 2009.gadā) saņemtās atbalsta summas 3000 LVL (4268,62 EUR), kas saskaņā ar veikto kontroli ir nepamatoti izmaksātas, jo atbalsta saņēmējs nav izpildījis atbalsta saņemšanai noteiktās prasības.

Tādējādi faktiski uz personas kredītiestādes kontu 2011.gadā netika pārskaitīta atbalsta summa.

Lauku atbalsta dienests paziņo Valsts ieņēmumu dienestam, ka 2011.taksācijas gada apliekamais ienākums personai ir 3000 LVL (4268,62 EUR).

Persona žurnālā šīs summas nenorāda.

Savukārt, nosakot ar iedzīvotāju ienākuma nodokli apliekamo ienākumu, iedzīvotāju ienākuma nodokļa deklarācijas D3 pielikumā “Ienākumi no saimnieciskās darbības” ieņēmumos, kas saistīti ar saimniecisko darbību, norāda 3000 LVL (4268,62 EUR).

48.piemērs

- 2008.gadā 1000 LVL (1422,87 EUR) (neapliek ar iedzīvotāju ienākuma nodokli);

- 2009.gadā 1000 LVL (1422,87 EUR) (neapliek ar iedzīvotāju ienākuma nodokli);

- 2010.gadā 0,00 LVL.

2011.gadā Lauku atbalsta dienests kontrolē konstatē pārkāpumu, personai jāatmaksā visa iepriekš saņemtā summa 2000 LVL (2845,74 EUR).

Par 2011.gada platību pieteikumu pienākas saņemt 4000 LVL (5691,49 EUR) (iekļauj ar iedzīvotāju ienākuma nodokli apliekamajā ienākumā (spēkā no 2010.gada 1.janvāra)).

Lauku atbalsta dienests no summas, kas pienākas 2011.gadā, ietur iepriekšējos gados (2008. un 2009.gadā) saņemtās atbalsta summas 2000 LVL (2845,74 EUR), kas saskaņā ar veikto kontroli ir nepamatoti izmaksātas, jo atbalsta saņēmējs nav izpildījis atbalsta saņemšanai noteiktās prasības.

2011.gadā uz personas kredītiestādes kontu pārskaitīti 2000 LVL (2845,74 EUR).

Lauku atbalsta dienests paziņo Valsts ieņēmumu dienestam, ka 2011.taksācijas gada apliekamais ienākums personai ir 4000 LVL (5691,49 EUR).

Persona žurnāla ailē “Subsīdijas” norāda saņemto naudu 2000 LVL (2845,74 EUR).

49.piemērs

Persona, kas nodarbojas ar lauksaimniecības produkcijas ražošanu, 2010.gadā no Lauku atbalsta dienesta saņēmusi Eiropas Savienības atbalsta summu 4000 LVL (5691,49 EUR), kas ir pārskaitīta uz personas kredītiestādes kontu un no kuras ir ieturēts iedzīvotāju ienākuma nodoklis 1040 LVL (1479,79 EUR) (4000 LVL (5691,49 EUR) x 26 %).

2011.gadā Lauku atbalsta dienests kontrolē konstatē pārkāpumu, personai jāatmaksā visa iepriekš saņemtā summa 4000 LVL (5691,49 EUR).

Par 2011.gada platību pieteikumu pienākas saņemt 5000 LVL (7114,36 EUR) (iekļauj ar iedzīvotāju ienākuma nodokli apliekamajā ienākumā (spēkā no 2010.gada 1.janvāra)).

Lauku atbalsta dienests no summas, kas pienākas 2011.gadā, ietur iepriekšējā gadā (2010.gadā) saņemto atbalsta summu 4000 LVL (5691,49 EUR), kas saskaņā ar veikto kontroli ir nepamatoti izmaksāta, jo atbalsta saņēmējs nav izpildījis atbalsta saņemšanai noteiktās prasības.

2011.gadā uz personas kredītiestādes kontu pārskaita 1000 LVL (1422,87 EUR).

Lauku atbalsta dienests paziņo Valsts ieņēmumu dienestam, ka 2011.taksācijas gada apliekamais ienākums personai ir 5000 LVL (7114,36 EUR).

Persona žurnālā šīs summas nenorāda.

Lai aprēķinātu ar nodokli apliekamo ienākumu un aizpildītu iedzīvotāju ienākuma nodokļa deklarāciju, persona taksācijas gada beigās precizē izdevumus, izmantojot šī metodiskā materiāla 8.3.nodaļas tabulu “Izdevumu precizēšana”.

Savukārt, lai koriģētu ieturēto un nomaksāto iedzīvotāju ienākuma nodokli 1040 LVL (1479,79 EUR), persona iesniedz precizēto iedzīvotāju ienākuma nodokļa deklarāciju par 2010.gadu.

4. Citi reģistri

110. Persona atbilstoši saimnieciskās darbības īpatnībām var iekārtot arī citus grāmatvedības reģistrus, piemēram, analītiskās uzskaites reģistru debitoru parādu uzskaitei, kreditoru parādu uzskaitei, darbinieku, samaksāto nodokļu vai līgumu uzskaitei.

111. Persona var brīvi izvēlēties reģistru veidu, piemēram, žurnālu,
kartīti u.c.

112. Persona var izvēlēties reģistru kārtošanas veidu, tas ir, izdarot ierakstus papīra reģistrā vai kārtojot elektroniski.

113. Ja persona savas saimnieciskās darbības laikā citām fiziskām vai juridiskām personām pārdod savu produkciju, preces vai sniedz pakalpojumus un uzreiz nesaņem samaksu, personai veidojas parādnieki – debitoru parādi. Piemēram, pircēji, pakalpojumu saņēmēji, nomnieki, aizdevumu saņēmēji u.c.

50.piemērs

Persona 2014.gada 12.jūnijā piegādā SIA “Rozīši” preci. SIA “Rozīši” nav veikusi samaksu par šo saimniecisko darījumu, tādēļ persona norāda SIA “Rozīši” parādu debitoru parādu uzskaites reģistrā.

114. Ja persona, veicot savu saimniecisko darbību, ar citām juridiskām un fiziskām personām uzreiz nenorēķinās par saņemtajām precēm, materiāliem vai sniegtajiem pakalpojumiem, persona var aizņemties naudas līdzekļus savas saimnieciskās darbības nodrošināšanai, saņemt avansa maksājumus, veidojas arī parādi budžetam par nodokļiem un nodevām un citi parādi, personai veidojas saistības – kreditoru parādi. Piemēram, kreditoru parādi personai var veidoties attiecībā uz kredītiestādēm, piegādātājiem, pakalpojumu sniedzējiem, darbiniekiem.

115. Uzskaites reģistru atlikumu vērtību persona aprēķina un ieraksta uzskaites reģistrā katra mēneša beigās.

116. Persona, kurai ir debitoru un kreditoru parādi, var iekārtot debitoru parādu uzskaites un kreditoru parādu uzskaites reģistru.

117. Debitoru parādi ir citu personu parādi par precēm, pakalpojumiem vai citām prasībām. Debitoru parādi rodas, pārdodot produkciju, sniedzot pakalpojumus u.c., bet uzreiz nesaņemot par to samaksu.

118. Kreditoru parādi ir personas parādi juridiskām un fiziskām personām par iegādāto preci, saņemto pakalpojumu u.c., uzreiz neveicot par to samaksu.

119. Ja persona iekārto debitoru un kreditoru parādu uzskaites reģistru, tajā par katru debitoru un kreditoru parādu norāda šādu informāciju:

119.1. ieraksta kārtas numuru – kārtas numurus debitoru un kreditoru parādu uzskaites reģistrā uzrāda hronoloģiskā (augošā) secībā;

119.2. ieraksta datumu – norāda debitoru un kreditoru parādu uzskaites reģistrā izdarītā ieraksta datumu;

119.3. attaisnojuma dokumenta nosaukumu, numuru un datumu – norāda tā attaisnojuma dokumenta nosaukumu, numuru un datumu, uz kura pamata izdara ierakstu debitoru un kreditoru parādu uzskaites reģistrā;

119.4. attaisnojuma dokumenta autoru vai darījuma partneri – norāda attaisnojuma dokumenta sagatavotāja vārdu, uzvārdu fiziskajām personām vai nosaukumu juridiskajām personām;

119.5. saimnieciskā darījuma aprakstu – norāda saimnieciskā darījuma aprakstu, kas norādīts attaisnojuma dokumentā;

119.6. norēķinu atlikuma summu mēneša sākumā – norādītā summa ir vienāda ar atlikuma summu iepriekšējā mēneša beigās – par katru debitoru un kreditoru atsevišķi;

119.7. mēnesī samaksāto parāda summu – norāda mēnesī samaksāto kreditoru vai debitoru parāda summu;

119.8. mēnesī izveidojušos parāda summu – norāda mēneša laikā izveidojušos kreditoru vai debitoru parādu summu;

119.9. norēķinu atlikuma summu mēneša beigās – norāda norēķinu atlikuma summu mēneša beigās, ņemot vērā norēķinu atlikuma summu mēneša sākumā, kā arī mēnesī samaksāto izveidojušos parādu summu;

119.10. citu informāciju – šajā ailē pēc personas brīvas izvēles var norādīt citu informāciju, kas saistīta ar debitoru un kreditoru uzskaiti.

51.piemērs

Persona nodarbojas ar kancelejas preču tirdzniecību. Debitoru atlikums uz 2014.gada 1.jūniju ir 200 EUR.

Laikā no 2014.gada 1.jūnija līdz 2014.gada 30.jūnijam persona veica šādus saimnieciskos darījumus:

- 2014.gada 3.jūnijā piegādāja SIA “ABC” kancelejas preces par kopējo vērtību 600 EUR (rēķins Nr.18709). SIA “ABC” samaksu par piegādātajām kancelejas precēm veiks pēc piecām dienām saskaņā ar noslēgto līgumu;

- 2014.gada 29.jūnijā persona saņem samaksu no SIA “LSB” 200 EUR par jūnijā piegādātajām kancelejas precēm (maksājuma uzdevums Nr.105).

Aizpildīts debitoru uzskaites reģistrs sniegts šī metodiskā materiāla 8.5.nodaļā.

5. Inventarizācija un tās norises kārtība

120. Katra taksācijas gada beigās veic inventarizāciju. Inventarizācijā nosaka personas saimnieciskajā darbībā izmantojamo līdzekļu apjomu dabā, kā arī salīdzina debitoru un kreditoru prasību un parādu summas.

121. Līdz inventarizācijas dienai pabeidz visu attaisnojuma dokumentu (par materiāli lietisko vērtību saņemšanu un izsniegšanu) apstrādi, izdara attiecīgus ierakstus uzskaites reģistros (ja tādi ir) un aprēķina atlikumus.

122. Inventarizācijā nosaka personas saimnieciskajā darbībā izmantojamo līdzekļu daudzumu, lietošanas ilgumu un derīgumu.

123. Nemateriālo un finanšu ieguldījumu summas inventarizē, to apjomu pārbaudot saskaņā ar attiecīgajiem dokumentiem.

124. Debitoru un kreditoru summas inventarizē atbilstoši uzskaites reģistru datiem un attaisnojuma dokumentiem. Debitoru parādus salīdzina, nosūtot salīdzināšanas aktus debitoriem. Savukārt kreditoru parādus salīdzina, apstiprinot kreditoru atsūtītos salīdzināšanas aktus.

125. Krājumus inventarizē, izmantojot vispārīgus paņēmienus (apskatot, saskaitot, nosverot, izmērot), un vienlaikus veic ierakstus inventarizācijas sarakstos.

126. Naudas līdzekļu atlikumus kredītiestāžu norēķinu vai darījumu kontos norāda atbilstoši kredītiestāžu izsniegtajiem kontu izrakstiem un salīdzina ar ierakstiem žurnālā. Naudas līdzekļu summas kasē saskaita, pārbauda un salīdzina ar ierakstiem žurnālā.

127. Persona sastāda salīdzināšanas sarakstus, kuros norāda inventarizācijā konstatēto grāmatvedības uzskaites un inventarizācijas sarakstu datu starpību, lai saskaņā ar inventarizācijas rezultātiem varētu precizēt ierakstus grāmatvedības uzskaites reģistros.

128. Persona inventarizāciju var veikt pati vai ar rīkojumu izveidot inventarizācijas komisiju. Inventarizāciju veic atbildīgās personas klātbūtnē, ja tāda ir.

129. Pirms inventarizācijas sākšanas pārbauda, vai visas svēršanas un mērīšanas ierīces ir precīzas un lietošanas kārtībā un visi dokumenti (arī pēdējie attaisnojuma dokumenti par materiāli lietisko vērtību saņemšanu un izsniegšanu) uz inventarizācijas brīdi ir iereģistrēti attiecīgajos reģistros.

130. Inventarizācijas rezultātus ieraksta inventarizācijas sarakstā, kurā ir šādi rekvizīti:

130.1. personas vārds, uzvārds (individuālā uzņēmuma, zemnieku vai zvejnieku saimniecības nosaukums, inventarizējamās struktūrvienības nosaukums);

130.2. sastādīšanas datums un numurs;

130.3. ziņas par personām, kuras piedalās inventarizācijā;

130.4. inventarizējamo objektu nosaukumi;

130.5. mērvienības, daudzumi un citi rekvizīti (cenas, summas), ņemot vērā inventarizējamā objekta veidu;

130.6. inventarizācijas sarakstu paraksta visi inventarizācijas komisijas locekļi un atbildīgā persona, ja tāda ir.

131. Inventarizācijas sarakstu sastāda skaidri un saprotami, izmantojot datoru vai izdarot ierakstus ar roku iepriekš sagatavotā inventarizācijas saraksta veidlapā, kurā nedrīkst atstāt neaizpildītas rindas. Inventarizācijas saraksta veidlapas pēdējā lappusē neaizpildītās rindas pārsvītro.

132. Inventarizācijas sarakstā kļūdu labo, svītrojot nepareizo ierakstu un izdarot pareizo ierakstu. Pie labojuma norāda, kas un kad labojis un kāpēc labots. Labojumu paraksta visi inventarizācijas komisijas locekļi un atbildīgā persona, ja tāda ir.

6. Izdevumu precizēšana

133. Lai aprēķinātu ar nodokli apliekamo ienākumu un aizpildītu iedzīvotāju gada ienākumu deklarāciju, persona taksācijas gada beigās precizē izdevumus, izmantojot šī metodiskā materiāla 8.3.nodaļas tabulu “Izdevumu precizēšana”.

134. Tabulas 1.rindā “Taksācijas gada izdevumi” norāda žurnāla 20.ailes taksācijas gada kopsummu, ja persona nenodarbojas ar lauksaimniecisko ražošanu.

135. Ja persona nodarbojas ar lauksaimniecisko ražošanu, tā izdevumus, kas saistīti ar lauksaimniecisko ražošanu, un izdevumus, kas saistīti ar citiem saimnieciskās darbības veidiem, precizē divās atsevišķās ailēs:

135.1. ailē, kurā precizē izdevumus, kas saistīti ar lauksaimniecisko ražošanu, norāda rezultātu, kas iegūts, summējot žurnāla 19.ailes taksācijas gada kopsummu un proporcionāli sadalāmo izdevumu, kas attiecināmi uz lauksaimniecisko ražošanu, summu, kas aprēķināta no žurnāla 21.ailes;

135.2. ailē, kurā precizē izdevumus, kas saistīti ar citiem saimnieciskās darbības veidiem, norāda rezultātu, kas iegūts, summējot žurnāla 20.ailes taksācijas gada kopsummu un proporcionāli sadalāmo izdevumu, kas attiecināmi uz citiem saimnieciskās darbības veidiem, summu, kas aprēķināta no žurnāla 21.ailes.

136. Persona, kura nodarbojas ar lauksaimniecisko ražošanu, žurnāla 21.ailē uzskaitītos proporcionāli sadalāmos izdevumus taksācijas gada beigās atbilstoši procentuālai attiecībai attiecina uz izdevumiem, kas saistīti ar ieņēmumiem no lauksaimnieciskās ražošanas, un izdevumiem, kas saistīti ar citiem saimnieciskās darbības ieņēmumiem:

136.1. izdevumus, kas attiecināmi uz lauksaimniecisko ražošanu, nosaka šādi:

136.1.1. ieņēmumus no lauksaimnieciskās ražošanas (žurnāla 13.aili) dala ar taksācijas gada ieņēmumiem (žurnāla 13.aili + 14.aili) un iegūto procentuālo attiecību reizina ar proporcionāli sadalāmo izdevumu summu (žurnāla 21.aili);

136.1.2. iegūto rezultātu – izdevumus, kas saistīti ar lauksaimniecisko ražošanu, – summē ar žurnāla 19.ailes taksācijas gada kopsummu un iekļauj tabulas 1.rindā, kurā precizē izdevumus, kas saistīti ar lauksaimniecisko ražošanu;

136.2. izdevumus, kas attiecināmi uz citiem saimnieciskās darbības veidiem, nosaka šādi:

136.2.1. ieņēmumus no citiem saimnieciskās darbības veidiem (žurnāla 14.aili) dala ar taksācijas gada ieņēmumiem (žurnāla 13.aili + 14.aili) un iegūto procentuālo attiecību reizina ar proporcionāli sadalāmo izdevumu summu (žurnāla 21.aili);

136.2.2. iegūto rezultātu – izdevumus, kas saistīti ar citiem saimnieciskās darbības veidiem, summē ar žurnāla 20.ailes taksācijas gada kopsummu un iekļauj tabulas 1.rindā, kurā precizē izdevumus, kas saistīti ar citiem saimnieciskās darbības veidiem.

137. Tabulas 2.rindā “Izdevumi, kas izdarīti taksācijas gadā, bet attiecas uz nākamajiem gadiem” norāda no taksācijas gada izdevumiem izslēdzamos izdevumus, kas izdarīti taksācijas gadā, bet attiecas uz nākamajiem gadiem, t.i., izdevumus kaļķošanai, ganību ierīkošanai, akmeņu novākšanai, dziļaršanai, saimniecības teritorijas labiekārtošanai, īres un nomas maksai u.c.

138. Izdevumus, kas izdarīti taksācijas gadā, bet attiecas uz nākamajiem gadiem, taksācijas gadā uzskaita žurnāla 19.ailē (ja tie ir saistīti ar lauksaimniecisko ražošanu), 20.ailē (ja tie ir saistīti ar citiem saimnieciskās darbības veidiem) vai 21.ailē (ja tie ir proporcionāli sadalāmie izdevumi). Šos uz vairākiem gadiem attiecināmos izdevumus uzskaita arī atsevišķi, piemēram, sarakstos, kartītēs u.c.

139. Tabulas 2.rindā norādāmos izdevumus, kas izdarīti taksācijas gadā, bet ir attiecināmi uz nākamajiem gadiem, aprēķina šādi:

139.1. taksācijas gadā izdarīto izdevumu summu dala ar gadu, uz kuriem šie izdevumi attiecas, kopējo skaitu un iegūto rezultātu reizina ar to nākamo gadu skaitu, uz kuriem šie izdevumi attiecas;

139.2. ja šie izdevumi attiecas uz periodu, kurš ir īsāks par taksācijas gadu, uz nākamā gada izdevumiem attiecināmo izdevumu daļu aprēķina, taksācijas gadā izdarīto izdevumu summu dalot ar mēnešu kopējo skaitu, uz kuriem šie izdevumi attiecināmi, un reizina ar to nākamā gada mēnešu skaitu, uz kuriem šie izdevumi attiecas.

140. Tabulas 3.rindā “Izdevumi, kas izdarīti iepriekšējos gados, bet attiecas uz taksācijas gada ieņēmumiem” norāda taksācijas gada izdevumos iekļaujamos izdevumus, kas izdarīti iepriekšējos gados, bet attiecas uz taksācijas gada ieņēmumiem.

141. Izdevumus, kas izdarīti iepriekšējos gados, bet attiecas uz taksācijas gada ieņēmumiem, uzskaita iepriekšējo gadu žurnālos un arī atsevišķi, piemēram, sarakstos, kartītēs u.c. (skatīt šī metodiskā materiāla 137. un 138.punktu).

142. Tabulas 3.rindā norādāmos izdevumus, kas izdarīti iepriekšējos gados, bet ir attiecināmi uz taksācijas gada ieņēmumiem, aprēķina šādi:

142.1. iepriekšējos gados izdarīto izdevumu summu dala ar gadu, uz kuriem šie izdevumi attiecas, kopējo skaitu

142.2. ja šie izdevumi attiecas uz periodu, kurš ir īsāks par taksācijas gadu, taksācijas gada izdevumos iekļaujamo izdevumu daļu aprēķina, iepriekšējā gadā izdarīto izdevumu summu dalot ar mēnešu kopējo skaitu, uz kuriem šie izdevumi attiecināmi, un reizina ar taksācijas gada mēnešu skaitu, uz kuriem šie izdevumi attiecas.

143. Tabulas 4.rindā “Krājumu atlikums taksācijas gada sākumā” norāda taksācijas gada izdevumos iekļaujamo krājumu atlikuma vērtību taksācijas gada sākumā:

143.1. pirktajiem krājumiem taksācijas gada izdevumos iekļauj samaksāto pirkto krājumu atlikuma vērtību taksācijas gada sākumā;

143.2. pašražotajiem krājumiem taksācijas gada izdevumos iekļauj visu krājumu atlikuma vērtību taksācijas gada sākumā;

143.3. krājumu atlikuma vērtība taksācijas gada sākumā ir vienāda ar krājumu atlikuma vērtību iepriekšējā gada beigās.

144. Tabulas 5.rindā “Krājumu atlikums taksācijas gada beigās” norāda no taksācijas gada izdevumiem izslēdzamo krājumu atlikuma vērtību taksācijas gada beigās (krājumu uzskaiti skatīt šī metodiskā materiāla 3.nodaļā “Krājumu uzskaite”):

144.1. pirktajiem krājumiem no taksācijas gada izdevumiem izslēdz samaksāto pirkto krājumu atlikuma vērtību taksācijas gada beigās;

144.2. pašražotajiem krājumiem no taksācijas gada izdevumiem izslēdz visu krājumu atlikuma vērtību taksācijas gada beigās.

145. Tabulas 6.rindā “Pamatlīdzekļu un nemateriālo ieguldījumu nolietojums” norāda taksācijas gada izdevumos iekļaujamo pamatlīdzekļu un nemateriālo ieguldījumu nolietojumu, kuru aprēķina saskaņā ar likuma “Par uzņēmumu ienākuma nodokli” 13.pantu (skatīt šī metodiskā materiāla 2.3.nodaļā “Pamatlīdzekļu un nemateriālo ieguldījumu nolietojuma aprēķināšana nodokļu vajadzībām”).

146. Tabulas 7.rindā norāda pašnodarbinātās personas taksācijas gadā samaksātās valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas, kas attiecas uz iepriekšējiem gadiem.

147. Tabulas 8.rindā norāda pašnodarbinātās personas nākamajā gadā samaksātās valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas, kas attiecas uz taksācijas gadu.

148. Tabulas 9.rindā “Precizētie taksācijas gada izdevumi” iegūto rezultātu norāda iedzīvotāju gada ienākumu deklarācijas D 3 pielikumā “Ienākumi no saimnieciskās darbības”.

149. Ja persona nenodarbojas ar lauksaimniecisko ražošanu, tabulas 9.rindā iegūto rezultātu norāda iedzīvotāju gada ienākumu deklarācijas D 3 pielikumā “Ienākumi no saimnieciskās darbības” izdevumos, kas saistīti ar citiem saimnieciskās darbības veidiem.

150. Ja persona nodarbojas ar lauksaimniecisko ražošanu, tabulas, kurā precizē izdevumus, kas saistīti ar lauksaimniecisko ražošanu, 9.rindā iegūto rezultātu norāda gada ienākumu deklarācijas D 3 pielikumā “Ienākumi no saimnieciskās darbības” izdevumos, kas saistīti ar lauksaimniecisko ražošanu, bet tabulas, kurā precizē izdevumus, kas saistīti ar citiem saimnieciskās darbības veidiem, 9.rindā iegūto rezultātu norāda gada ienākumu deklarācijas D 3 pielikumā “Ienākumi no saimnieciskās darbības” izdevumos, kas saistīti ar citiem saimnieciskās darbības veidiem.

7. Dīzeļdegvielas iegādes uzskaite lauksaimniecības produkcijas ražotājam

151. Lauksaimniecības (augkopības, lopkopības, iekšējo ūdeņu zivsaimniecības un dārzkopības) produkcijas ražotājs dīzeļdegvielas iegādi žurnālā norāda, ievērojot kases principu.

152. Lauksaimniecības produkcijas ražotājs, iegādājoties dīzeļdegvielu, darījumu žurnālā norāda, pamatojoties uz saņemto attaisnojuma dokumentu, kas apliecina dīzeļdegvielas iegādi.

153. Attaisnojuma dokumentā obligāti norādāmos rekvizītus reglamentē likuma “Par grāmatvedību” 7. un 7.1pants.

154. Noformējot degvielas attaisnojuma dokumentu un kases čeku par darījumiem vai darbībām ar akcīzes precēm, papildus ievēro arī Ministru kabineta 2011.gada 3.maija noteikumus Nr.344 “Kārtība, kādā no akcīzes nodokļa ir atbrīvo dīzeļdegvielu (gāzeļļu), ko izmanto lauksaimniecības produkcijas ražošanai, lauksaimniecības zemes apstrādei un meža vai purva zemes apstrādei, kurā kultivē dzērvenes vai mellenes, kā arī zemes apstrādei zem zivju dīķiem”.

155. Lauksaimniecības produkcijas ražotājs par dīzeļdegvielas iegādi noformētajā attaisnojuma dokumentā norādīto dīzeļdegvielas atbrīvojumu no akcīzes nodokļa nenorāda ieņēmumos, bet žurnālā norāda par dīzeļdegvielas iegādi noformētajā attaisnojuma dokumentā vai kases čekā norādīto summu samaksai (t.i., darījuma kopsummu par dīzeļdegvielas piegādi, no kuras atskaitīta par darījumu aprēķinātā akcīzes nodokļa summa).

49.piemērs

Lauksaimniecības produkcijas ražotājs iegādājas 20 litrus dīzeļdegvielas. Par dīzeļdegvielas piegādi noformēts kases aparāta čeks, kurā ir visi attaisnojuma dokumenta rekvizīti.

Piegādātās dīzeļdegvielas kopsumma bez PVN – 11,55 EUR, aprēķinātā PVN summa – 2,43 EUR, kopējā piegādes vērtība 13,98 EUR.

Par darījumu aprēķinātais akcīzes nodoklis – 4,46 EUR, summa samaksai – 9,63 EUR.

Akcīzes nodokli lauksaimniecības produkcijas ražotājs nemaksā un žurnālā nenorāda.

Lauksaimniecības produkcijas ražotāja izmaksas – 7,20 EUR (9,63 EUR – 2,43 EUR).

Lauksaimniecības produkcijas ražotājs saimnieciskās darbības ieņēmumu un izdevumu uzskaites žurnālā izmaksas norāda šādi:

5	10	19	23	24
Iegādāta dīzeļdegviela	9,63	7,20	2,43	9,63

6. Ja lauksaimniecības produkcijas ražotājs samaksu par dīzeļdegvielas piegādi veic avansā, ierakstus žurnāla izdevumu ailēs izdara, pamatojoties uz attaisnojuma dokumenta.

8. Paraugi

8.1. Aizpildītas saimnieciskā darbībā izmantojamo pamatlīdzekļu analītiskās uzskaites un nolietojuma aprēķināšanas veidlapas paraugs

9.pielikums

Ministru kabineta

2006.gada 4.jūlija

noteikumiem Nr.556

Nodokļa maksātāja nosaukums Jānis Ozols

Reģistrācijas kods

I kategorijas pamatlīdzekļa nolietojuma aprēķins

Pamatlīdzekļa nosaukums biroja mēbeles, Rīgas ielā 10

Gada nolietojuma likme % 20 % (divkāršā apmērā 40 %)

Datums, kad pamatlīdzeklis sākts izmantot saimnieciskajā darbībā 01.07.2014.

Taksācijas Periods	Kategorijas sākotnējā vērtība	Vērtības izmaiņas		Izslēgtā vērtība	Koriģētā vērtība	Vērtība, no kuras aprēķina taksācijas perioda nolietojumu	Taksācijas perioda nolietojums (7. x likme %)	Uzkrātais nolietojums	Atlikusī kategorijas vērtība pēc taksācijas perioda nolietojuma atskaitīšanas
Taksācijas Periods	Kategorijas sākotnējā vērtība	Palielināšanās „+”	Samazināšanās „-„	Izslēgtā vērtība	Koriģētā vērtība		Taksācijas perioda nolietojums (7. x likme %)	Uzkrātais nolietojums
1	2	3	4	5	6	7	8	9	10
2014	4200				4200	4200	840	840	3360
2015					4200	3360	1344	2184	2016

8.2. Aizpildītas saimnieciskā darbībā izmantojamo nemateriālo ieguldījumu analītiskās uzskaites un nolietojuma aprēķināšanas veidlapas paraugs

14.pielikums

Ministru kabineta

2006.gada 4.jūlija

noteikumiem Nr.556

Nodokļa maksātāja nosaukums Sigita Bērziņa

Reģistrācijas kods

Nemateriālā ieguldījuma nolietojuma aprēķins

Nemateriālā ieguldījuma nosaukums licence

Nolietojuma aprēķins pēc lineārās (vienmērīgās) metodes 2000/5 gadi = 400

(sākotnējā vērtība /norakstīšanas periods = aprēķinātais gada nolietojums)

Taksācijas periods	Sākotnējā vērtība	Vērtība, no kuras atņem aprēķināto taksācijas perioda nolietojumu	Aprēķinātais gada nolietojums	Uzkrātais nolietojums	Atlikusī vērtība pēc taksācijas perioda nolietojuma atskaitīšanas
1	2	3	4	5	6
2014.gads	2000	2000	400	400	1600
2015.gads	2000	1600	400	800	1200

8.3. Izdevumu precizēšana

Nr. p.k.	Nosaukums	Lauksaimnieciskā ražošana	Citi saimnieciskās darbības veidi
1.	Taksācijas gada izdevumi
2.	Izdevumi, kas izdarīti taksācijas gadā, bet attiecas uz nākamajiem gadiem
3.	Izdevumi, kas izdarīti iepriekšējos gados, bet attiecas uz taksācijas gada ieņēmumiem
4.	Krājumu atlikums taksācijas gada sākumā
5.	Krājumu atlikums taksācijas gada beigās
6.	Pamatlīdzekļu un nemateriālo ieguldījumu nolietojums
7.	Valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas, kas izdarītas taksācijas gadā, bet attiecas uz iepriekšējiem gadiem
8.	Valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas, kas izdarītas nākamajā gadā, bet attiecas uz taksācijas gadu
9.	Precizētie taksācijas gada izdevumi (1. – 2. + 3. + 4. – 5. + 6. – 7. + 8.rinda)

8.4. Pirkto krājumu uzskaites reģistrs Nr.1

Ieraksta kārtas numurs

Ieraksta datums

Attaisnojuma dokumenta nosaukums, numurs, datums

Attaisnojuma dokumenta autors vai darījuma partneris

Attiecīgās krājumu uzskaites vienības nosaukums

Atlikums mēneša sākumā

Saņemts

Izlietots

Atlikums mēneša beigās

Atzīme par pirkto krājumu samaksu

Cita informācija

daudzums

vērtība

daudzums

vērtība

daudzums

vērtība

daudzums

vērtība

Atlikums uz 01.06.2014.

A4 papīrs

03.06.2014.

Rēķins Nr.18809 03.06.2014.

SIA “ABC”

A4 papīrs

17.06.2014.

Rēķins

Nr.186798

SIA “AAC”

A4 papīrs

Maksā-juma uzdevums Nr.158

21.06.2014.

EKA čeki Nr.205–216

Fiziskas personas

A4 papīrs

Kopā mēnesī

Atlikums uz 30.06.2014.

8.4. Pirkto krājumu uzskaites reģistrs Nr.2

Ieraksta kārtas numurs

Ieraksta datums

Attaisnojuma dokumenta nosaukums, numurs, datums

Attaisnojuma dokumenta autors vai darījuma partneris

Attiecīgās krājumu uzskaites vienības nosaukums

Atlikums mēneša sākumā

Saņemts

Izlietots

Atlikums mēneša beigās

Atzīme par pirkto krājumu samaksu

Cita informācija

daudzums

vērtība

daudzums

vērtība

daudzums

vērtība

daudzums

vērtība

Atlikums uz 01.10.2014.

03.10.2014.

Attaisnojuma dokuments Nr.18199 03.10.2014.

DUS

Dīzeļ-degviela

800

960

15.10.2014.

Aprēķins

Dīzeļ-degviela

200

240

17.10.2014.

Aprēķins

Dīzeļ-degviela

400

480

21.10.2014.

Aprēķins

Dīzeļ-degviela

100

120

Kopā mēnesī

800

960

700

840

Atlikums uz 31.10.2014.

100

120

8.5. Debitoru uzskaites reģistrs

Ieraksta kārtas numurs	Ieraksta datums	Attaisnojuma dokumenta nosaukums, numurs, datums	Attaisnojuma dokumenta autors vai darījuma partneris	Saimnieciskā darījuma apraksts	Norēķinu atlikuma summa mēneša sākumā	Mēnesī samaksātā parāda summa	Mēnesī izveidojusies parāda summa	Norēķinu atlikuma summa mēneša beigās	Cita informācija
1	2	3	4	5	6	7	8	9	10
	Atlikums uz 01.06.2014.				200
1.	03.06.2014.	Rēķins Nr.18709 03.06.2014.	SIA “ABC”	Kancelejas preces			600	600
2.	29.06.2014.	Maksājuma uzdevums Nr.105 28.06.2014.	SIA “LSB”	Par kancelejas precēm	200	200			Samaksa saņemta 29.06.2014.
	Atlikums uz 30.06.2014.	x	x	x				600

8.6. Iedzīvotāju ienākuma nodokļa maksātāja saimnieciskās darbības ieņēmumu un izdevumu uzskaites žurnāls

1.pielikums
Ministru kabineta
2007.gada 20.marta noteikumiem Nr.188